House of the Dragon

Tārgārjenu dinastijas pirmā gadsimta beigās

vecais karalis Džaharīss kļuva arvien vārgāks.

Tolaik Tārgārjenu nams bija spēka pilnbriedā.

Nama pakļautībā bija desmit pieauguši pūķi,

un neviena vara nespēja mēroties ar to spēkiem.

Karalis Džaharīss bija valdījis mierā un pārticībā gandrīz 60 gadus,

bet abi viņa dēli bija traģiski gājuši bojā,

un nebija zināms, kurš būs pēctecis.

Tā nu 101. gadā vecais karalis

sasauca Lielo Padomi, lai tā izraugās mantinieku.

Hārenholā ieradās vairāk nekā tūkstoš lordu.

Tika uzklausīti 14 troņa pretendenti, bet tikai divus apsvēra nopietni.

Princesi Reinīsu Tārgārjenu, karaļa vecāko pēcteci,

un viņas jaunāko brālēnu, princi Viserīsu Tārgārjenu,

karaļa vecāko vīriešu kārtas pēcteci.

Visi augstākie lordi

un Septiņu karaļvalstu lordi vasaļi pasludina,

ka princim Viserīsam Tārgārjenam jākļūst par Pūķakmens princi.

Reinīsa, būdama sieviete, nemantos Dzelzs troni.

Lordi izvēlējās Viserīsu.

Manu tēvu.

Džaharīss sasauca Lielo Padomi,

lai novērstu karu par to, kurš kļūs par viņa pēcteci.

Viņš zināja skarbo patiesību:

Pūķa namu varēja iznīcināt vienīgi nams pats.

RIT KARAĻA VISERĪSA I VALDĪŠANAS DEVĪTAIS GADS.

VĒL 172 GADI LĪDZ TRAKĀ KARAĻA AIRĪSA NĀVEI

UN VIŅA MEITAS, PRINCESES DINERĪSAS DZIMŠANAI.

Sveicu mājās, princese. Ceru, ka lidojums bija patīkams.

Neizliecies atvieglots.

Es jūtos atvieglots.

Ikreiz, kad zelta nezvērs atved tevi sveiku un veselu,

mana galva ir glābta no pīķa.

Sairaksa strauji aug. Drīz būs tikpat liela kā Karakss.

Gandrīz pietiekami liela diviem segliem.

Mani pilnīgi apmierina skatītājas loma.

Reinīra.

Tu zini, ka man nepatīk, ka tu lido, kamēr esmu šādā stāvoklī.

Tev nevienā stāvoklī nepatīk, ka es lidoju.

-Jūsu gaišība! -Labs rīts, Alisenta!

-Vai pagulēji? -Jā.

Cik ilgi?

Man nevajag tavas mātišķās rūpes, Reinīra.

Tevi ielenc apkalpotāji, kam rūp vienīgi bērns.

Kādam jārūpējas arī par tevi.

Tu pati drīz gulēsi šajā gultā, Reinīra.

Mēs ar šīm neērtībām kalpojam zemei.

Es labāk gribētu būt bruņinieks un gūt slavu kaujas laukā.

Mums abām ir karalisks klēpis.

Mūsu kaujas lauks ir dzemdību gulta.

Jāiemācās to paciest bez sūrošanās.

Tagad ej mazgāties. Tu smirdi pēc pūķa.

Es viņam teicu: "Šķiet, tu skaties nepareizajā galā."

Lordi.

Brīvo pilsētu augošā alianse sāk veidoties par triarhiju.

Viņi sapulcējušies pie Asinsakmens

un pašlaik atbrīvo Pārejas salas no pirātiem.

Aizdomīgi labi jaunumi, lord Korlis.

Vīrs vārdā Kragass Drahars

pasludinājis sevi par šīs triarhijas princi admirāli.

Iesaukts par Krabju Barotāju

attapīgā ienaidnieku sodīšanas paņēmiena dēļ.

Mums būtu jāžēlo beigtie pirāti?

-Nē, jūsu gaišība... -Reinīra, tu kavē.

Karaļa kauszine nedrīkst kavēt, lai ļaudīm netrūktu kausu.

Es apciemoju māti.

Pūķa mugurā?

Jūsu gaišība, pēc prinča Deimona lūguma kronis ieguldījis ievērojamus līdzekļus

viņa Pilsētsardzes pārapmācībā un pārapgādē.

Jūs varētu mudināt brāli ieņemt savu vietu padomē

un novērtēt, kā viņam veicies komandiera amatā.

Domājat, ka šie pienākumi pietiekami nodarbina Deimonu,

un visas viņa domas un spēki veltīti vienīgi tiem?

Cerams, ņemot vērā izmaksas.

Tad uzskatīsim, ka jūsu zelts ir labi ieguldīts.

Lūdzu, neļaujiet šai triarhijai

izplesties Pārejas salās, jūsu gaišība.

Ja kuģu ceļi kritīs, mūsu ostas izputēs.

Kronis ir uzklausījis jūsu ziņojumu, Korlis,

un ņem to vērā.

Apspriedīsim Mantinieka turnīru, jūsu gaišība?

Ar lielāko prieku.

Vai mestru vārda dienas prognoze ir spēkā?

Jums jāsaprot, ka aprēķini ir aptuveni, karali,

bet mēs visi pētām mēness kartes

un uzskatām, ka prognoze ir iespējami precīza.

Turnīra izmaksas nav nekādas sīkās.

Varbūt atliksim tās, līdz bērns būs rokā?

Lielākā daļa lordu un bruņinieku jau ir ceļā uz Karaļa ostu.

-Ja liksim griezties atpakaļ... -Turnīrs ilgst teju nedēļu.

Spēles vēl nebūs galā, kad mans dēls piedzims.

Un visa zeme svinēs.

Mēs nevaram paredzēt bērna dzimumu.

Protams.

Neviens mestrs nespēj paust beznosacījumu viedokli.

Karalienei vēderā ir zēns. Es to zinu.

Un mans mantinieks drīz izkliedēs visas raizes.

Viņš rītausmā iebrauca pa Sarkanās pils vārtiem.

Tēvs zina, ka viņš ir šeit?

-Nē. -Labi.

Lai dievi apžēlojas!

Nekas, sīr.

Ko tu dari, tēvoci?

Sēžu. Reiz šis varētu būt mans tronis.

Ja tevi sodīs par valsts nodevību, tad ne.

Tu sen neesi bijis galmā.

Jā.

Galms ir šaušalīgi garlaicīgs.

Kāpēc tad tu esi atgriezies?

Dzirdēju, ka tavs tēvs rīkojot turnīru man par godu.

Par godu viņa mantiniekam.

Es tā arī teicu.

Viņa jaunajam mantiniekam.

Līdz tava māte nedzemdēs dēlu,

būs vien jāsamierinās ar mani.

Tad es cerēšu uz brāli.

Es tev kaut ko atvedu.

Zini, no kā tā ir?

No Valīrijas tērauda.

Tāpat kā Drūmā māsa.

Pagriezies.

Tagad...

mums abiem pieder daļiņa mūsu senču mantojuma.

Skaisti.

-Tu izlasīji? -Protams, izlasīju.

Kad princese Nimērija ieradās Dornē, ko viņa apņēma par vīru?

-Vīrieti. -Kā viņu sauca?

Kaut kāds lords.

Ja tu tā atbildēsi, septa Mārlova dusmosies.

Viņa dusmās ir smieklīga.

Tu vienmēr esi tāda, kad raizējies.

Kāda?

Īgna.

Tu raizējies, ka dēls tēvam būs mīļāks par tevi.

Es raizējos tikai par māti.

Ceru, ka tēvs tiks pie dēla.

Vienīgais, ko viņš vēlas, kopš sevi atceros.

Tu gribi, lai viņam ir dēls?

Es gribu lidot kopā ar tevi pūķa mugurā,

apskatīt brīnumus aiz Šaurās jūras un ēst tikai kūkas.

-Es runāju nopietni. -Es par kūkām nekad nejokoju.

Tu neuztraucies par savu vietu?

Man patīk šī vieta, diezgan ērta.

-Kurp tu ej? -Mājās. Ir vēls.

Princese Nimērija pārveda roinarus pāri Šaurajai jūrai 10 000 kuģos,

lai izbēgtu no vajātājiem valīriešiem.

Viņa apņēma par vīru Dornes lordu Morsu Martelu

un pie Saulesšķēpa sadedzināja savus kuģus,

lai parādītu saviem ļaudīm, ka vairs nekur nebēgs.

-Ko tu dari? -Lai tu atcerētos.

-Ja septa redzēs šo grāmatu... -Pie velna septu!

Reinīra!

Vai dzīst?

Mazliet izpleties, jūsu gaišība.

Tu zini, kas tas ir?

Esam nosūtījuši vaicājumu Citadelei.

Viņi meklē tekstos līdzīgus gadījumus.

Sīka brūce no apsēšanās uz troņa. Nieks.

Karalis pārdzīvo lielu spriedzi, jo tuvojas dzemdības.

Slikts garastāvoklis var kaitēt ķermenim.

Lai kas tas būtu, par to jāklusē.

Pieliksim vēlreiz dēles.

Šī brūce nekādi nedzīst, dižmestr.

Drīkstu ieteikt piededzināšanu?

Piededzināšana būtu prātīgs līdzeklis, jūsu gaišība.

-Tas sāpēs... -Labi.

Labi.

Tu vannā pavadi vairāk laika nekā es tronī.

Tikai te man pēdējā laikā ir ērti.

Remdens.

Tik silts, cik mestri ļauj.

Viņi nezina, ka pūķiem patīk karstums?

Pēc šīm drausmīgajām gaidībām

nebrīnīšos, ja tiešām izšķilsies pūķis.

Tad viņš tiks mīlēts un lolots.

Reinīra jau paziņojusi, ka viņai būs māsa.

Tiešām?

Pat izdomājusi vārdu.

Kādu?

Visenja.

Izvēlējās šūpulim pūķa olu, kas viņai atgādina Vagāru.

Lai dievi apžēlojas!

Mūsu ģimenē jau ir Visenja.

Vai ir kādas ziņas no tava mīļā brāļa?

Kopš iecēlu viņu par Pilsētsardzes komandieri, ne.

Gan jau uz turnīru parādīsies.

Viņš nespēj atturēties.

Turnīrs?

Par godu pirmdzimtajam dēlam, kura tev vēl nav?

Tu taču saproti -

ja bērnam nav locekļa, tad nekas neveicinās tā izaugšanu.

Šis bērns ir zēns, Eima.

-Jā. -Esmu par to pārliecināts.

Tik pārliecināts, kā nekad.

Sapnis bija skaidrāks par atmiņām.

Mūsu dēls piedzima ar Īgona dzelzs kroni galvā.

Un es dzirdēju, kā pērkondimdoši pakavi

šķaida vairogus un šķindina zobenus.

Es noliku mūsu dēlu uz Dzelzs troņa,

Dižās septas zvaniem skanot, un visi pūķi ierēcās vienā balsī.