Leap Year

Leap Year Garais gads

– Labrīt, kungi. – Kājas!

Devenportas dzīvokļu kooperatīvs Pieteikuma veidlapa.

Cik jauki, ka esi šeit.

Šī jau ir trešais pārdodamais dzīvoklis un nekādas intereses.

Paskatīsimies ...

Neraizējies.

Es visu kontrolēju.

Anna, vai esat nekustamo īpašumu aģente?

Es esmu scenogrāfe – es izveidoju dzīvokļus pārdošanai.

Es pārvēršu tos no parastām vietā par kaut ko īpašu.

Lielākā daļa cilvēku paši nezin ko īsti vēlas līdz es viņiem to parādu.

Tik daudzām vietām vajag manu gādību.

Ak tā!

Protams, ne jau Devenportai.

Ir tik trausla robeža starp eleganci un nevīžību.

Varbūt vajag puscentimeru augstāk.

Vēl kādus milimetrus klāt? Tā būs labi.

Ai!

Jūs to izdarījāt tīšām. Pārtrauciet.

Esmu pārliecināta, ka jūs zināt,

ka dzīvokļi Devenportā ne pārāk bieži atbrīvojas

un tiem cer daudzi. Kāpēc Jūs?

Es visu mūžu esmu nodzīvojusi Bostonā

un vienmēr esmu sapņojusi šeit dzīvot.

Man ir paveicies ka esmu atradusi kādu, kas dalās ar šo sapni.

Esmu pārliecināta, ka neradīsiet divus cilvēkus,

kui ir piemēroti jūsu augstajām prasībām un,

atļaušos teikt, Jūsu gaumei.

Pateicos.

Ooo!

Ja mums paveiksies, mums būs daži piedāvājumi.

Izbeidz, Čārlij.

Tu labi zini, ka runa nav veiksmi, bet par sagatavošanos.

Ieliec tos plīti uz pusotru stundu pirms atvēršanas

un tev būs pieci piedāvājumi jau pirms pusdienām.

Nav jāpaļaujas uz veiksmi.

Labi atkārto kopā ar mani. Trīs guļamistabas.

Trīs guļamistabas.

– Durvju sardze. – Durvju sardze.

Izcila treniņzāle un peldbaseins. Vai nav lieliski.

Nekļūsti pašpārliecināts.

Kāpēc, vai tad mēs viņiem nepatīkam?

Man patīk kādi esam. Tev patīk?

– Mēs esam saskanīgi. – Labi.

Uzmanību. Gatava? Un ...

– Briesmīgi! – Kā lūdzu?

Ne jau tu, mīļumiņ. Tas bija par Šeinbauma kungu,

kurš atsūtīja uz e-pastu jaunumus par savu sirds operāciju.

Man prieks. Es nebiju pusdienās.

Nē, nē, tas ir labi. Tas ir labi,

, jo tad man jātgriežas darbā. Mēs varētu iet vakariņās.

Jauniekārtotajam dzīvoklim jau divi piedāvājumi.

Tādēļ, ka tu esi ģēnijs.

Vai esi jau sakrāmējies? Tav lidojums ir 11:00.

Ar mani vis kārtība, tikai tu nenokavē.

Jāreģistrējas 8:00 un tur ļoti stigra kārtība.

Kad es esmu nokavējusies?

Kad tavs tēvs, atgriezies no meža darbiem,

grib satikt savu meitu, – tad tu kavē.

Džeri, man jāiet. Es neesmu satikusi viņu nedēļām,

Labi, jau labi, negribu tikai lai tu izjauc mūsu īpašās vakariņas.

Tu zini, ka man nepatīk pārsteigumi.

Tev šis patiks.

Uz tikšanos.

Ei Anna, man ir satriecoši jaunumi!

Ko esi nopirkusi?

Daudz ko, esmu sapirkusi daudz ko, bet tas nav svarīgi.

Man Tev kas jāpastāsta.

Uzmini, ko redzēju iznākam no Depresora juvilierdarbnīcas?

– Ko tad? – Džeremiju!

Tu redzēji? Kad tad?

Pa ceļam uz šejieni.

Taksis bija iestrēdzis sastrēgumā un es nolēmu nākt kājām.

Viņš iznāca no veikala

nesot mazu sarkanu maisiņu. – Maisiņu?

Ir tikai viens iemesls, kādēļ ļaudis apmeklē Depresora juvilierdarbnīcu.

Tev būs labāks saderināšanās gredzens kā man, tu muļķe tāda.

– Ak mans dievs. – Tu zināji?

Nē. Es gribēju teikt, ka ieliku viņa vārdu adrešu sarakstā jau pirms pāris mēnešiem,

cerot, ka viņs sapratīs mājienu, bet ...

A! Viņš saprata mājienu. Es domāju, ka viņš saprata mājienu.

Labi. Mums tagad jāpiestrādā pie tava pārsteiguma sejā,

jo tu negribi, lai viņš zinātu, ka es tev pateicu.

Labi, pajautā man.

Gatava? Vai tu mani precēsi?

Kas tas bija? Vai tu esi pārbiedēta? Tas bija briesmīgi. Mēģini vēlreiz.

– Labi. – Mēģini vēlreiz.

Nu...

Lielākas acis. Un varbūt mazliet „Vai es?”

Labās ziņa ir tā, ka tev vēl ir laiks pavingrināties.

Vai varu ar tevi apprecēt?

Nē, paldies.

Jau precējusies vai?

Taisos saderināties.

– Saderināties? – Tēt.

Mana meita ir saderinājusies?

Viesmīl! Šampānieti!

Izdzersim pa aliņam.

– Es paņemšu. – Johaidī

Tu taisies precēties.

Džeks Bredijs – imports/eksports, nekustāmie īpašumi. Prieks tevi satikt.

Viņa četrus gadus ir kopā ar to zēnu. Ko gan viņš domā?

Es bildināju māti jau pēc nedēļas!

Es viņu bildināju pēc pusstundas.

Taisni tā!

Kur ir šis lamīgais zēns?

Kravājas. Viņam ir kardiologu seminārs Dublinā.

Tā laba lieta, ar ko Džeremijs nācis klajā.

Tu šajā nedēļas nogalē varētu viņam doties līdzi uz Īriju.

Tu taču zini, ka ir garais gads.

Tēt, tu taču atkal nestāstīsi to stāstu.

Kādēļ ne?

Tas ir ģimenes mīts.

Dieva dēl, tā ir taisnība!

Tas ir tas, ko vecmāmiņa Džeina izdarīja ar vectētiņu Tomu.

Viņi jau kādu laiku satikās un viņš vislaik vilcinājās.

Galu galā viņa vēlējās kopā doties uz senču zemi.

29. februāri Dublinā, Īrijā, viņa viņu ar to pārsteidza.

Apgredzenots, parakstīts, apzīmogots, piegādāts.

Labi, es nedomāju, ka man vajadzēs atkārtot vecmāmiņu Džeinu.

Tā ir mana meita. Beidzot man būs mazbērni.

Tēt, man jāiet.

Vaiii... Es tikko kā ierados.

Tā sanāk, redzi, tu nokavējies. Mēs sarunājām 7:00.

Ak tā!

Es laimīga, ka mēs vēlamies vienu un to pašu.

Tu jau zini, ka tev visu bija jānokārto par mums abiem.

Es domāja, pat ar manu saspringto grafiku un ...

Tu jau zini, ka es to novērtēju.

Nu tad tā ...

Tas ir Tev.

Džeremij.

– Auskari. – Jā.

Manām ausīm.

Atvaino, piedod.

Ak dievs. Dakteris Slouns. Sveiks, Bil.

Ak. Izklausās, ka tev nāksies iekļūt no mugurpuses.

Atsūti foto. Es apskatīšos. Labi? Atvaino.

Kādēļ nepielaiko?

Ak. Jā, atvaino, protams.

ak. Te ir aprakstīšanas vērta aorta. Palūkojies.

Mīļais, ne šeit.

Vareni.

Nu tad es ... es ...

Tas nenostrādāja.

Anna, es ļoti atvainojos. Bils grib lai es iekļūstu aortā.

Skaties. Viņš to uzrakstīja „aorta”.

Es savākšu savu somu un došos taisnā ceļa uz lidostu, kad būšu beidzis.

Atvainosi mani?

– Protams. – Labi.

Es jūtos tik vainīgs. Es mīlu tevi.

– Es tevi mīlu. – Mīlu tevi.

Labi

Tavs skrējien aortā.

Labi ka Džeremijs beidzot saņēmās.

Tev nāktos sekot viņam uz Īriju šajā nedēļas nogalē

un atkārtot vecmāmiņu Džeinu. Tu jau zini, ir garais gads.

„Garā gada bildināšana ir sena tautas paraža,

kura aizsākusies vismaz 5. gs.”

Īrijā ir paraža,

ka garajā gadā, sieviete var bildināt vīrieti 29. februārī,

vienu dienu reizi četros gados.

Vai tu mani precēsi>

Jā

Tas ir smieklīgi.

Ceļo darba darīšanās vai sava prieka pēc?

Taisos bildināt savu puisi februāra pēdējā dienā.

Tiešām? Apsveicu.

Pateicos.

Mans draugs Džeremijs jau tur ir darba darīšanās.

Mēs jau esam kopā četrus gadus. Četrus gadus.

Tas ir ilgs laiks.

Zini, es negribu sateikt notikumus.

Viņš nopirka man auskarus. Nepārproti mani, tie ir skaisti,

bet auskari neuzliek saistības.

Ne jau par saistībām es runāju.

Es gribēju teikt, mēs iegādājamies kopīgu dzīvokli un tas ir labi.

Es droši zinu, kā es to iekārtošu.

Mēs izgāzīsim sienu.

Redzi, mēs mazliet paplašināsim virtuvi.

Labāk kā tā ir apvienota ar ēšanas telpu.

Rada daudz brīvāku skatu.

Dāmas un kungi, ar jums runā lidmašīnas komandieris.

Izskatā, ka mūs sagaida nedaudz slikti laika apstākļi,

tādēļ, iespējams, ka sajutīsim nelielu kratīšanos.

Es saderināšos. Es saderināšos.

Es nemiršu nesaderinājusies.

Te atkal runā kapteinis. Dāmas un kungi,

iespējams, ka nedaudz nenovērtēju vētras spēku,

bet, diemžēl, mums nāksies nosēsties Kārdifā, Velsā,

jo Dublinas lidosta ir slēgta.

Kad piezemēsimies, lidostā jūs reģistrēs uz papildus lidojumu,

lai jūs sekmīgi sasniegtu savu galamērķi.

Velsa. Mēs nedrīkstam nosēsties Velsā.

Vismaz mēs nosēžamies.

Jā, bet esmu laika trūkumā.

Atvainojiet, man jātiek cauri.

Kardifa Velsā ar nožēlu paziņo,

ka slikto laika apstākļu dēļ,