The Sword in the Stone

ZOBENS AKMENĪ

ZOBENS AKMENĪ

Ir nodziedāta leģenda

par seniem laikiem Anglijā,

kad bruņinieki bija stalti un drosmīgi.

Labais karalis nomira,

un neviens nevarēja izlemt,

kurš ir cienīgs mantot troni.

Šķita, ka zemi saplosīs karš.

Ja vien to neglābs brīnums.

Un brīnums uzradās.

Londonas pilsētā.

Zobens

akmenī.

Un zem spala zelta burtiem

rakstīti šie vārdi:

"Tas, kurš spēs izvilkt šo zobenu no akmens un laktas,

ir īstais Anglijai dzimušais karalis. "

Lai gan daudzi pūlējās, izmantojot visus spēkus,

neviens nespēja ne izvilkt zobenu, ne pakustināt to.

Tādēļ brīnums nedarbojās.

Un Anglijai joprojām nebija karaļa.

Un ar laiku brīnumainais zobens tika aizmirsts.

Tie bija tumši laiki,

bez likumiem un kārtības.

Cilvēki dzīvoja bailēs viens no otra,

jo spēcīgie mocīja vājos.

Patiesi, tumši laiki!

Ļoti nepatīkams laiks.

Bez santehnikas.

Bez elektrības.

Nekā nav.

Pie vella!

Pie vella.

Nu, kas atkal? Kas ir?

Laid vaļā, laid vaļā!

Ak, tu... velnišķīgā ķēde!

Viss ir tik sarežģīts.

Viens liels viduslaiku posts.

Palūkosim.

Viņam vajadzētu būt šeit pēc kādas pusstundas.

Kam? Kam?

Es gribētu zināt, kam?

Es jau teicu, Arhimēd. Es īsti nezinu.

Zinu tikai to, ka kāds ieradīsies.

Kāds ļoti svarīgs. - Ka tik ne tā.

Liktenis vadīs viņu tā, lai es viņam varētu parādīt

viņa īsto vietu pasaulē.

Tu saki, ka viņš ieradīsies pēc pusstundas?

Nu, redzēsim.

Redzēsi, redzēsi, Arhimēd.

Tas būs... zēns.

Mazs zēns.

Vienpadsmit, divpadsmit gadus vecs,

mazs, kaulains puika.

Nē, nē, nē. Šis nevar būt īstais.

Noteikti, nē. Šim puisim noteikti jau ir 20 gadu.

Te viņš ir. Mazs, kaulains puika, 12 gadi.

Gluži kā mazs sienāzis.

Re, kā viņš iet.

Kā tev šķiet, kur viņš tagad ir?

Man nešķiet, Arhimēd. Es zinu, kur viņš ir!

Mazāk nekā kilometru no šejienes, viņpus meža.

Un tieši laikā.

Ja viss būs labi.

Klusu, Kārpa.

Es cenšos.

Pirmkārt, tev neviens nelūdza nākt līdzi.

Es pat nekustos. - Aizveries!

Te tas ir. Kas par skatu!

Skaists trāpījums tieši rīklē.

Kas ir, sīkais, neveiklais pamuļķi!

Kej, lūdzu, piedod. Es nespēju neko padarīt.

Lūdzu.

Ja vien es...

Ja vien es dabūšu tevi rokā, pārlauzīšu tavu kaulaino sprandu,

tāpēc nāc šurpu!

Es atradīšu bultu, Kej. Zinu, ka varu to atrast.

Nesaki, ka iesi tur iekšā.

Tur mudž no vilkiem. - Man nav bail.

Nu, tad ej ar' Tā jau tava āda, ne manējā.

Ej, ej.

Re, kur tā ir. Tur tā ir.

Nu...

Tad tu tomēr ienāci uz tēju.

Zini, tu mazliet nokavēji.

Ak tā?

Jā. Mani sauc Merlins.

Kas esi tu, draudziņ?

Mans vārds ir Artūrs, bet visi mani sauc par Kārpu.

Ak, tā.

Cik nevainojami izbāzta pūce!

Izbāzta? Kā lūdzu?

Viņš ir dzīvs un arī runā.

Un varu derēt, ka labāk nekā tu.

Beidz, Arhimēd.

Beidz, beidz. Gribu tevi iepazīstināt ar Kārpu.

Piedod viņam. Viņš ir tikai mazs zēns.

Zēns? Zēns.

Neredzu nevienu zēnu.

Piedodiet, ka es... - Ir jau labi.

Viņš ir pārāk jūtīgs. - Jūtīgs?

Kurš? Ko, ko?

Kā jūs zinājāt, ka es? - Ka tu ienāksi?

Tā nu ir gadījies, ka esmu burvis.

Pareģis, prognozētājs.

Es spēju ielūkoties nākotnē.

Gadsimtiem uz priekšu.

Es tur pat esmu bijis un redzējis daudz interesanta.

Šie, protams, ir tikai nelieli modeļi un plāni.

Piemēram, šī ir tvaika lokomotīve.

Tā viņa brauc.

Jauki, vai ne?

Tā netiks izgudrota vēl simtiem gadu.

Tātad jūs spējat redzēt visu, pirms tas vēl ir noticis?

Jā, visu.

Visu, Merlin?

Nē, nē, ne visu.

Es pieļauju, ka varu nezināt, kurš atnāks uz tēju.

Bet, kā tu redzi,

es izskaitļoju precīzu vietu.

Jūs esat ļoti gudrs, ser.

Jā. Vari neuzrunāt mani par seru.

Pietiks ar Merlinu vien.

Vai tu gribi cukuru? - Jā, labprāt.

Lūdzu. - Labi.

Cukur? Cukur!

Kur tavas manieres? Vispirms viesim. To taču tu zini.

Labi. Tikai pasaki, kad pietiks.

Kad pietiks?

Vai tu esi kaut ko mācījies? - Jā.

Es mācos, lai kļūtu par ieroču nesēju.

Mācos kaujas noteikumus un zobenu cīņu,

bruņinieku divkaujas un jāšanu.

Jā, jā. Ļoti labi. Tas...

Nē, nē!

Es domāju īstu izglītību.

Matemātika, vēsture, bioloģija, dabas zinātne,

angļu, latīņu un franču valodas.

Nē. Kad pietiks, kad pietiks! Velns. Kad pietiks!

Nekaunīgā servīze.

Puika, tu nevari...

Tu nevari uzaugt bez labas izglītības.

Tā laikam ir, ser... Merlin.

Tāpēc es būšu tavs skolotājs.

Bet man ir jāatgriežas pilī.

Es esmu vajadzīgs virtuvē. - Nu, tad labi.

Sakrāmēsim mantas un dosimies ceļā.

Skaties. Tev tas patiks.

Higitus figitus zumbakazing!

Lūdzu jūsu uzmanību.

Mēs tagad dodamies ceļā. Tāpēc, aiziet!

Nē, tu nē. Grāmatām vienmēr priekšroka.

Hoketī, poketī, voketī, vak.

Abra, abra dabra nak.

Saraujieties ļoti mazas, tur visam vietas jāpietiek.

Higitus, figitus, migitus, mum. Prestidigitonium.

Alakafez, balakazez. Malakamez, meripides.

Hoketī, poketī, voketī...

Stop, stop, stop!

Cukurtrauk, tu kļūsti rupjš.

Tā vecā tējas servīze jau ir pietiekami ieplaisājusi.

Labi. Sāksim no gala. Sākam...

Tā, kur es paliku?

Hoketī, poketī? - Jā, tieši tā.

Hoketī, poketī, voketī, vak, ods un eds un brik un brak.

Drīz būšu pie tevis. Kravāšanās jau gandrīz galā.

Tu... jukušais aunapiere!

Jā, lēnāk. Nu, uz priekšu.

Dun godillī dūdillī dūdillī dun. Nu būs pats labākais.

Higitus, figitus, migitus, mum. Prestidigitonium.

Higitus, figitus, migitus, mum. Prestidigitoni...

Lielisks kravāšanās veids.

Tagad mirklīti pagaidi, puika.

Es gribētu zināt, kurš vēl varētu to visu ievietot vienā somā.

Es domāju, ka tas ir brīnišķīgi.

Jā, tā gan.

Bet neiedomājies, ka burvestības var atrisināt visas tavas problēmas.

Jo tā nav!

Bet, ser, man nav nekādu problēmu.

Visiem ir problēmas. Pasaule ir pilna ar problēmām.

Nolādēts! Vai saproti, ko gribēju teikt?

Tāda ir mūsdienu pasaule.

Visi sitas ar galvu pret ķieģeļu sienu.

Ja ir muskuļi, prātu vairs nevajag.

Vai tu gribi būt muskuļi vien, bez smadzenēm?

Man nav neviena muskuļa? - Nav?

Kā tad tu kusties? - Laikam jau daži tomēr ir.

Nu, redzi? Labi, pietiks.

Attīsti smadzenes. Zināšanas, gudrība, tā ir īstā vara.

Augstāka mācīšanās, lūk, tā ir laba lieta.

Rīt no paša rīta uzsāksim pilnu programmu.

Astoņas stundas dienā.

Sešas stundas klasē un divas stundas pētījumiem.

Bet man...

Man nav laika. Man ir jāpilda pāža pienākumi.

Pāža pienākumi? Ha!

Mēs to mainīsim. Ir jābūt kādai izejai.

Jā, tā varētu būt.

Kā gan tu ceri dzīvē kaut ko panākt bez izglītības?