Ghosted

VAŠINGTONAS NOMALE

DR. KLAUDIJA JEITSA

Tu pazudi. Mums bija norunāta tikšanās.

Sajutu kalnu aicinājumu.

Seidij, tas ir normāli, ka pārdzīvo notikušo.

Nāve, lai kura cilvēka, var mūs piepildīt ar nemieru.

Nav runa par notikušo.

Es viņu īsti nepazinu, bet…

Viņa bija tāda kā es. Tikpat veca, tāds pats darbs.

To vienu reizi biju viņas mājā - tāda pati kā mana.

Jauka, bet auksta.

Tukša, izņemot vienu bēdīgu istabas augu, kas ir vairāk nekā man.

Viņa nomira viena.

Seidij, paliec tagadnē! Nekādu lielu soļu, pārmaiņu!

Tad neprecēt to laivošanas gidu, ko nupat iepazinu?

Varbūt sāc ar istabas augu.

Es droši vien to apēstu.

Manā aukstajā, tukšajā mājā ir auksts, tukšs ledusskapis.

Piestāšu nopirkt produktus.

-Sazināsimies rīt. -Jā.

Bez pesticīdiem, vairāk barības vielu. Zin, vienkārši garšo labāk.

Jāizdod no 20.

Atvainojiet.

NAUDAS KASTĪTE

Pieci, seši, septiņi. Lai laba diena!

Zin, tev jāpērk akcijas to izsekotāju firmā.

Ja nebūtu tev piesaistīts, tu pazaudētu savu dibenu.

Nu, tu paliki bez matiem, bet bija piesaistīti.

Pats biju vainīgs.

Ei, Kol. Tev viss labi?

Jā, dzirdēju, ka tevi pameta. Skarbi, vecīt.

-Edna. -Kad garlaicīgi, es tenkoju.

Tavai zināšanai, tas bija abpusēji.

Tā visi saka, kad tiek pamesti.

Taisnība.

Neesi tik ļoti prasīgs, zin?

Meitenēm tas nepatīk.

Es neesmu.

Mēs vienkārši atsvešinājāmies.

Un es tiešām negribu par to runāt.

Gribi ķert kaifu?

Man furgonā ir ēdamā marihuāna.

Nē, paldies.

Labi. Pieskati manu stendu. Es gan iešu paķert kaifu.

Izbaudi!

-Nāc. Dzer. -Tikai to.

-Tikai šo. -Man arī vienu.

Lasis. Āte. Viss ir svaigs.

Varu palīdzēt?

Jā, paldies. Es šo ņemšu.

Begonija. Lieliska izvēle.

-Tā ir begonija? -Jā.

Tā ir skaista.

Jā.

Neļauj mīļdzīvniekiem ēst lapas. Var būt nedaudz toksiskas.

Skaista un nedaudz toksiska.

Kā jau visas manas dzīvokļa biedres.

Nezināju, ka esi dzīvojusi ar manām bijušajām.

Cik daudz tā ir jālaista?

Ik pārdienas. Begonijām vajag nedaudz mīlestības.

Es īstenībā darba dēļ daudz esmu prom.

Labi.

Labi, skaidrs. Mazāk mīlestības.

Svītraino dracēnu?

Tās jālaista tikai ik pārnedēļas.

Dažreiz esmu prom ilgāk, mēnesi vai divus.

Labi.

Atvaino, tad kāpēc gribi augu, ja nekad neesi mājās?

Nav tā, ka nekad. Es tikai…

Varbūt vari man atrast kaut ko ne tik prasīgu?

Skaidrs. Varbūt vienkārši nopērc plastmasas augu?

Tas ir skumji.

Nu, ne tik skumji kā nogalināt augu.

Un daži no jaunajiem izskatās kā pilnīgi īsti.

Tos nenogalinās nekāda nevērības deva.

Nevērības?

Zini, es pirkšu šo.

-Jā. -Paldies.

Piedod, es nevaru tev pārdot šo augu.

Nevaru ar tīru sirdsapziņu pārdot.

Tīru sirdsapziņu? Kas tu esi? Augu svētais aizbildnis?

Nejūtos labi, pārdodot augu kādam, kas var būt tik vienaldzīgs

-pret dzīvu būtni. -Vienaldzīgs?

Vai tā tu runā ar visiem pircējiem?

-Tad esmu pārsteigta, ka jebko pārdod. -Nē, īstenībā tas pat nav mans stends.

Negribu būt līdzdalībnieks…

Atsakies man pārdot augu, kas pat nav tavs?

-Jā. -Ei, Kol.

-Kas notiek? -Sveiki.

-Tie ir jūsu augi? -Jā.

Satriecoši, jo fermeris Klauns atsakās man pārdot.

-Fermeris Klauns. Smieklīgi. -10 dolāri, sirsniņ.

Edna, viņ…

Labi, zini ko? Ei, gribi augu? Lūdzu. Kaktuss.

Prasa tik maz mīlestības, cik vien cilvēks spēj sniegt.

Tev izdosies.

Jums viņš jāatlaiž.

-Viņa vienkārši… -Lai laba diena!

Dusi Dieva mierā, puķīt.

-Tu spēj noticēt? -Nē.

Biju pārliecināta, ka apmainīsieties ar telefona numuriem.

-Ko? -Jā.

Man šķita, ka aiz tā stulbā strīda slēpās flirts.

-Pag, mēs flirtējām? -Tu joko?

Esi sanarkojies? Seksuālā spriedze bija sataustāma.

Edna, pieskati manu stendu!

Ei, ei, pied…

-Piedod. Piedod. -Bļāviens.

Ei. Ei. Jā. Tas esmu es.

Piedod. Vienkārši…

Atnāci glābt augu?

Nē. Nē, neatnācu. Smieklīgi.

Nē, es tikai…

Es prātoju, vai tu negribētu,

zin, kādreiz kaut kur aiziet.

-Tu to nopietni? -Jā.

Jā, nu, es…

Nu, es zinu, ka mēs tā kā…

tur strīdējāmies,

bet man šķita, ka aiz tā bija…

kaut kas.

Kaut kas?

Jā.

Es kļūdos, jā?

Nu, tas ir apkaunojoši.

Piedod, piedod. Nepareizi iztulkoju.

Es labprāt iedzertu kafiju.

Kafiju? Gribi iedzert… Jā. Nu, tagad?

Jā, tagad.

Kāp iekšā!

Jā, nu… Jā. Jā.

-Starp citu, mani sauc Kols. -Jostu.

Jā, jā, jā. Piedod.

Es vienkārši turēšos.

Labi.

Man patīk tas kanāls. Atgādina man Amsterdamu.

Tad mākslas kuratori daudz ceļo?

O jā. Visapkārt pasaulei.

Man patīk.

Ielēkt lidmašīnā, neko iepriekš nepabrīdinātai,

un tad, zin, izkāpt jaunā vietā.

Ak vai, nesaki man, ka esi viens no tiem lielajiem

un brašajiem puišiem, kam bail pamest valsti.

Labi, vispirms - paldies, ka nosauci par lielu un brašu.

Tā tik turpināt. Un es ceļoju. Es daudz ceļoju.

-Tiešām? -Jā.

Jā, domāju, vismazāk plānotie ceļojumi sniedz visvairāk.

Es piekrītu.

Linkolnu nošāva ielas otrā pusē, viņš nomira kaimiņos.

Izklausās, ka esi liels Linkolna fans.

Nu, vispār vēstures fans.

Kā galveno mācījos lauksaimniecību, bet ņēmu arī vēsturi.

Tā ir mana īstā kaislība.

Zini, es rakstu grāmatu.

-Tiešām? -Jā.

Par lauksaimniecības vēsturi?

Nē, tā ir par impēriju uzplaukumu un sabrukumu

un lauksaimniecības svarīgo lomu…

Jā, tā ir par lauksaimniecību.

Un kā sokas?

Nu, pagaidām atlikta malā.

Mans tētis pirms dažiem gadiem savainojās, es atgriezos palīdzēt saimniecībā.

Nav daudz laika rakstīšanai.

Man žēl.

Tas nekas. Es to pabeigšu.

Neesi redzējusi Sātana izdzinēju? Klasika.

Viena no visu laiku baisākajām filmām, un tā uzņemta tieši te.

Nezinu. Filmas man nerada bailes.

Jā, jo neesi redzējusi Sātana izdzinēju.

Nē, jo var izvēlēties nebaidīties.

Labi. Nelielas derības. Kurš pirmais būs augšā.

Ja es būšu pirmais, tu pastāstīsi, kas tevi baida.

-Tas man patīk. -Nu labi. Man patīk tā pašapziņa.

Pagaidi, pag, pag. Ļauj man… Pagaidi.

Nu beidz. Ieliec to visu te.

Nesīsi visas manas mantas? Labi. Pag, pag, pag.

Gribi, lai tevi žēlo?

Tieši to arī es gribu.

O, draudziņ.

-Gatava? -Jā.

Un starts!

Zin, izskatās, ka tu trenējies.

Tev viss labi?

O jā.

NACIONĀLĀ MĀKSLAS GALERIJA

Ak dievs. Mīlu Monē.

Tad tu vari izvēlēties nebaidīties?

Kad man bija seši gadi, mēs ar mammu aizbēgām no mūsu valsts…

uz plosta.

Ak dievs. Tas noteikti bija…

Ļaunāk, nekā tu spēj iedomāties.

Saule, viļņi, haizivis, kliedzoši, raudoši cilvēki.

Es biju pārbijusies. Tāpat kā visi.

Viņi gribēja atgriezties, bet mana mamma bija tik stipra.

Viņa mums palīdzēja turpināt ceļu piecas dienas,

līdz nonācām galā.

Un es vēl joprojām atceros, kā viņi pludmalē uz viņu skatījās.

Zini, es vienkārši gribēju būt tāda kā viņa,

stipra un drosmīga.

Tāpēc tajā dienā es nolēmu, ka es vairs nekad nebaidīšos.