Fathom

MUMS JĀTUR ZVĒRI PA GABALU, LAI TIE IR SAVĀ VIETĀ.

MĒS RETI UZDODAM TIEM JAUTĀJUMUS,

LAI TIE NEATBILDĒTU UN MŪS NEPĀRBIEDĒTU, IZNĪCINOT MŪSU UZSKATUS.

ČĀRLZS BOUDENS

FREDERIKSAUNDA AĻASKA

DR. MIŠELA FURNĒ

"Es cenšos sākt sarunu," -

tas ir vienkāršākais, kā to var pateikt.

Es ielikšu skaļruni okeānā, runāšu ar vali

un cerēšu, ka tas atbildēs.

Ja šis darbs būs sekmīgs,

tas būs pirmais eksperiments,

kurā mēs būsim aktīvi iesaistījušies dialogā ar kuprvali.

KAMĒR MIŠELA MĒĢINA NODIBINĀT KONTAKTU AR KUPRVAĻIEM,

CITA ZINĀTNIECE CENŠAS SAPRAST,

CIK TĀLU TO SAIKNES SNIEDZAS

TELPĀ UN LAIKĀ.

SENTENDRJŪSAS UNIVERSITĀTE SKOTIJA

DR. ELENA GĀRLENDA

Kuprvaļu dziesma tiek pētīta jau 40-50 gadus.

Un joprojām neviens īsti nezina, kāpēc tie dzied.

Putniem ir dziesma.

Arī citiem vaļiem ir dziesma.

Bet kuprvaļu dziesma... ir vēl sarežģītāka.

Tai ir ritms.

Sistēmiska elpošana.

Atskaņas un atkārtojumi.

Stundām ilgi motīvi, kas iekļaujas citos motīvos.

Bez skaidra sākuma un beigām.

Manuprāt, kuprvaļu dziesma ir komplicēta saziņa...

tādā mērogā, kam nav mums zināma analoga.

Izņemot mūs.

Mans audžutēvs bija klasiskās mūzikas pianists.

KORNELA UNIVERSITĀTE ITAKA, ŅUJORKA

Kad viņš sāka man mācīt klavierspēli,

viņš lika nospēlēt vienu noti, aizvērt acis un klausīties...

līdz skaņa izzūd.

Viņš gribēja, lai es izprotu skaņu, to piedzīvojot.

Esot uz zemes, tas ir daudz vienkāršāk.

Un tad ir jāuzstāda taimeris.

KORNELA BIOAKUSTIKAS INŽENIERIJAS UN RAŽOŠANAS DARBNĪCA

Šī sistēma sazinās ar šo kasti?

Pagāja 10 gadi, kamēr veicām sagatavošanās darbus,

lai vispār varētu sākt veidot failus, ko atskaņot vaļiem.

-Labi. Darbojas. -Jauki.

Jā.

-Strādā? -Jā. Ļoti labi.

-Lieliski. Labi. -Jā.

-Ieslēdzam? -Ieslēdzam!

Jā.

Jā, šis ir tas, ar ko tam būs jātiek galā.

Šis ir īstais. Šis ir atskaņojamais sauciens.

Tas sauciens, kuru mēs atskaņosim.

Vai viens no saucieniem.

Jā, tas būs mazliet jāpieregulē.

Jā. Mēs varētu samazināt skaļumu.

Varbūt...

Kaut kas kropļojas. Varbūt vajag pieregulēt.

-Tas kropļojums ir no ieraksta. -Skaidrs.

Jā. Tas kropļojums ir no ieraksta.

Šie ieraksti nav filtrēti. Tie vispār nav regulēti.

Labi.

-Kaut kas nav labi. -Jā. Kaut kas nav labi.

Es mēģinu apmānīt vali.

Tas man ir jāatzīst.

Es cenšos kuprvali pārliecināt,

ka ūdenī ir vēl viens valis, kurš vokalizē.

Mēs te šo to pārdomājām, un varbūt esam atraduši...

KORNELA BIOAKUSTIKAS LABORATORIJA

Agrāk atskaņošanas eksperimentos nejauši radās daudz briesmīgu skaņu.

Tas notiek šādi. Puse no panta ir īstā dziesma.

Pēdējoreiz, kad viņi veica atskaņošanu,

beigās izklausījās, ka kuprvalis saelpojies hēliju.

Un šis ir rekonstruētais.

Un tad viņi brīnījās, kāpēc neviens neatbild.

-Viss tiek notīrīts. -Jā, tiek noņemts viss troksnis.

Un te ir skaņas līkne.

Zilais ir ieejas signāls, un sarkanais ir tas, ko klausāmies tagad.

-Un sarkanais ir tas, ko dzirdam tagad. -Jā.

Un pamatā jūs strādājat tikai ar signālu?

Lai nebūtu nekādu problēmu ar spektrogrammu?

Visi klikšķi un pārējais būs noņemti nost.

Tā ir lieliska doma.

Vienīgā problēma, ko es saskatu: kuprvaļu saucieni lielākoties nav tonāli.

Tie ir amplitūdas modulēti saucieni.

Un tie ir īsi. Daudzi no tiem ir tādi...

saucieni, kas nav harmoniski un tonāli.

Vienreizīgi.

Tev ļoti labi sanāk.

Te atkal būs jautājums par skaidrību.

-Man liekas - jāpamēģina. -Jā.

Ja mēs klausītos visus pasaules vaļus vienlaikus,

lielākā daļa to radīto skaņu būtu saucieni.

Dažreiz tie skan virknēs, kuru secība mainās.

Dažreiz tie skan pa vienam.

PILIENA SAUCIENS

Bet tie ir īsi.

SVOPA SAUCIENS

Un mūsu izpratne par tiem ir ļoti maza.

RŪCIENA SAUCIENS

Bet no visiem kuprvaļu saucieniem...

VIGVAMA SAUCIENS

...viens, manuprāt, ir pats svarīgākais.

Vups.

Šo saucienu, mūsuprāt, rada visi.

Šis dzīvnieks spēj radīt bezgalīgi daudz saucienu.

Kāpēc šis sauciens ir unikāls?

Kāpēc šis sauciens ir īpašs?

Vislabākais veids, kā to mēģināt noskaidrot,

ir atskaņot šo saucienu valim un skatīties, kā tas reaģēs.

Šis ir jautājums, ko es gatavojos noskaidrot.

Par to es cīnījos, kad man bija 25 gadi un es šo iesāku.

Un pie tā es strādāju, kad sāku rakstīt doktora disertāciju.

Man ir jābūt pārliecinātai, ka metodoloģija ir nevainojama.

Šis ir pats sākums tam, lai mēs saprastu,

kā kuprvaļi uztver pasauli

un kā kuprvaļi uztver cits citu caur skaņu.

MIŠELA CEĻOS UZ AĻASKU,

LAI PĀRBAUDĪTU, VAI KUPRVAĻI VUPA SAUCIENU IZMANTO,

LAI NODIBINĀTU KONTAKTU.

Mammai ļoti patika okeāns.

Viņa gribēja būt okeanogrāfe,

bet sievietēm uz kuģiem braukt nebija ļauts.

Tāpēc tā vietā viņa kļuva par ģeogrāfi.

Viņas mīlestība uz okeānu nekad neizzuda, un ir skaidrs, ka viņa...

to ir nodevusi tālāk man.

JŪRAS ZĪDĪTĀJU IZPĒTES NODAĻA

Tieši tā. Tas ir svarīgi.

Piefiksēt savādo, piefiksēt atšķirīgo - tas ir labākais, ko varat darīt.

Jo tas piesaistīs uzmanību,

ja pamanīsim šīs individuālās atšķirības.

Piefiksējiet!

Zinātnieki līdz šim domāja, ka vaļi dzied, tikai pārojoties.

Te ir jauks motīvs.

Tā, vijole, rējiens,

un esmu diezgan droša, ka tas būs vups.

Tātad šie ir trīs perfekti piemē...

Bet, 10 gadus klausoties ierakstus no Klusā okeāna dienvidu daļas,

es redzēju, ka tās pašas dziesmas parādās

populācijās, ko šķir simtiem kilometru.

Bet ir svarīgi, ka mēs redzam struktūru, ja?

Tātad te ir liels pīkstiens un tad zemākas frekvences vienība,

tad lielais pīkstiens un zemāka frekvence.

Tātad, ja par to domā kā par struktūru...

Esmu sapratusi, ka dziesmai jābūt kam vairāk nekā pārošanās elementam.

Dziesmā parādās mazas izmaiņas.

Un tad visi dziedātāji iemācās šīs izmaiņas un dziesma attīstās.

Tā kļūst sarežģītāka.

Tad dziesmas tiek nodotas tālāk citām populācijām.

Un, tam atkārtojoties,

tās izveido formu, kā kopā skan tūkstošiem vaļu.

Tas ir kultūras fenomens.

Tātad no Austrālijas

dziesma vispirms nonāk Jaunkaledonijā, 1300 km tālāk.

Tur visi dziesmu iemācās pāris mēnešos,

un tas ir apbrīnojami, ka dzīvnieki spēj iemācīties

šo ļoti garo, sarežģīto kompozīciju tik ātri.

Dziesmas vienmēr virzās no rietumiem uz austrumiem,

sasaistot vaļu okeānu ar kultūru.

Es mēģinu uzzīmēt karti, kurā redzams,

kur Klusā okeāna dienvidos dziesma tiek nodota tālāk.

Lai atrastu tās robežas.

Lai noskaidrotu, kur šī kuprvaļu kultūra beidzas.

ELENA GATAVOJAS BRAUCIENAM UZ FRANČU POLINĒZIJU,

LAI NOSKAIDROTU, VAI ARĪ TUR

VAĻI DZIED VIŅAS IZSEKOTO DZIESMU.

METS LILIJS ELENAS VĪRS

-Pietiek? Nē jau. -Nē, man liekas, ka pietiek. Bāz iekšā!

Nāc, Zin! Kas te?

Te augšā.

Ko teiksi, Zin?

Ir labi?

Ekspedīcijas nekad nav vieglas,

jo jābūt prom no cilvēkiem, kuri man ir svarīgi.

Bet es domāju...

Reiz man izdevās Metu pierunāt, lai atbrauc man ekspedīcijā līdzi.

Un mēs atklājām, ka laivā viņam kļūst slikti,

tāpēc... tas nebija pārāk veiksmīgi.

Tev jānogriež gāze.

-Es zinu, zinu! -Redzi dūmus?

Vai atvēri... Jā.

Pirmais solis. Elena vienmēr iedarbina dūmu detektoru.

-Viss labi? -Jā.

Paldies, draugs.

Es pat nezinu, ar ko lai sāku. Tā.

-Deleģē, Elena! -Ko, lūdzu?

Deleģē! Deleģē darbus man!

Tā.

Vai vari atnest visas sausās drēbes no veļas auklas?

Jā, varu.

Drīz mēs praktiski nesazināsimies,

un tas ir stulbi.

Tas tiešām ir grūti.

Un man liekas, ka tev tas ir daudz grūtāk nekā man,

jo man visu laiku apkārt būs cilvēki - grupa.

Turklāt tev būs, ko darīt, vai ne?

Ekspedīcijās vispār nav, kad atpūsties.

Ja tevi kaut kas tiešām interesē un aizrauj,

tad ir saprotams, ka tu to gribi darīt.

Man patīk būt ekspedīcijās.