Euphoria: A Look Back

-Neviens nezināja... -Džeikobs Elordi.

-Anguss Klauds. -Storma Rīda.

...kāds būs Eiforijas iespaids.

Man ir 12. Esmu Pelnutrauks.

Man nebija ne jausmas.

Nemaz. Tas ir trakums.

Es uz to atskatos, un mēs bijām burtiski bēbji.

-Tev tiešām bail? -Jā, maita!

Kad radi mākslas darbu, tu nezini, kas notiks.

Sems kā filmu veidotājs ir pieredzējis provokators.

Tu gribi piesaistīt skatītājus.

Katram būs citāds viedoklis.

Tāds ir visa tā skaistums.

Tā ir liela veiksme - radīt kaut ko tik milzīgu.

Es esmu liela Eiforijas fane jau no paša sākuma.

Kā jūtaties?

Gribējām, lai viss izdodas.

Mēs gribējām strādāt tik smagi, cik vajadzēja.

Atskatoties uz seriālu, es lepojos ar to, ko paveicām.

Esmu pateicīga ikkatram no jums

un visiem biedriem, kuri man ir.

Liels jums paldies.

Ja nu tu varētu atgriezties sākumā?

Labi, izstāsti, kā izcēlās Eiforija.

Laikam 2016. gadā saņēmu zvanu par izraēļu formātu, Eiforija.

Tas bija par palaidnīgiem jauniešiem. Labāk to nevaru aprakstīt.

Mēs nolēmām nopirkt šo formātu

un meklēt kādu, kuram par to ir savs redzējums.

Drāmas nodaļā strādāja administratore vārdā Kristīna Kima.

Viņa zināja par Sema pārrakstītajiem scenārijiem HBO filmām.

Tā es sēdos runāt ar HBO drāmas nodaļas vadītāju, Frančesku Orsi.

Un mēs runājām par visām sūdīgajām lietām,

ko darījām pusaugu gados.

Tikšanās beigās viņa teica: "Raksti par to."

Es teicu: "Noteikti."

Es ņēmu konkrētas pieredzes,

cilvēkus, ar kuriem uzaugu, un situācijas, kādās var nonākt,

kad galvenā dzīves motivācija ir narkotikas.

Un es to visu izliku uz papīra.

Daļa no iespējas bija parādīt, ka mūsdienu pusaudži

saskaras ar daudzām lietām, ar kādām nesaskārāmies mēs.

Tam vienādojumam pievieno narkotikas, sociālos tīklus, viedtālruņus.

Tas mums deva pavedienu.

Atkarība ir universāls stāsts, bet tā ievietošana vidusskolā,

lai ar to saskartos vidusskolniece, šķita kā kaut kas revolucionārs.

Domāju, ka kaut ko tādu varēja radīt tikai HBO.

Viņi visi jutās pacilāti un deva seriālam zaļo gaismu.

Es esmu Zendaja. Es spēlēju Rū, un šī ir Eiforijas pirmizrāde.

Kad seriālu sāka rādīt, mēs saņēmām labas atsauksmes.

Mums bija sava auditorija, bet tā nebija milzīga.

Un tolaik ap to izcēlās milzīga viedokļu vētra.

Gribi apreibt?

Atceros nodomājam: "Sasodīts. Šis var aiziet jebkurā virzienā."

EIFORIJA UN Z PAAUDZES KĻŪMĪGAIS PRAVIETOJUMS

Ap to laiku iznāca Reiz Holivudā,

un viņi jautāja Leonardo di Kaprio, ko viņš skatās.

Es tikko skatījos Eiforiju, kas ir lielisks seriāls.

LEONARDO FANO PAR ZENDAJAS ŠOVU: "TAS IR LIELISKS."

Kad viņš tā pateica, tajā brīdī

mainījās seriāla trajektorija.

Mēs bijām interesants seriāls, par kuru cilvēki bija dzirdējuši.

Bet tas vēl nesasniedza virsotnes.

Kad viņš tā pateica, tas to uzsūtīja stratosfērā.

Kaut kas mainījās.

Seriāla popularitāte ir brīnums.

Tādēļ priecājos, kad tas tika tā uzņemts.

Manuprāt, liela daļa no tā bija aktieru sastāvs.

Esmu Džeikobs Elordi, un esmu 193 cm garš.

Sveiki, esmu Nika Kinga.

Storma Rīda.

Man ir 12, un es esmu Pelnutrauks.

Kad sākām proves,

mēs plaši meklējām šos aktierus.

Mēs meklējām svaigas sejas un cilvēkus,

kuri varbūt vēl nebija tēlojuši, bet kuriem piemita tīra harisma.

-Manas areolas ir dīvainas? -Nē.

Tu pat neskaties.

Un tur bija vairāki atlases raundi.

Mammu, es tevi noindēšu, kamēr tu gulēsi.

Sidnija Svīnija sākotnēji pieteicās uz Medijas lomu.

Domā, ka vairums cilvēku ir simtprocentīgi heteroseksuāli?

Tad mēs viņai lūdzām atsūtīt video ar viņu Kesijas lomā.

Ak kungs, mammu! Izbeidz!

Kad gāju uz Eiforijas atlasēm, es nezināju, kāds ir Kesijas tēls.

Es runāju ar Semu un sapratu, ka man viņa dziļi rūp,

un ar to tas viss aizsākās.

Kāpēc visi ir tik dramatiski?

Es atceros, ka satiku Aleksu, kad viņa atnāca uz provēm,

un viņai bija ļoti unikāla personība.

Pirmā aina, kas man bija jāattēlo, bija karnevāla aina

lielas cilvēku grupas priekšā.

Man šeit nevajadzētu būt, jo esmu saģērbusies kā ielene

un jums nepatīku.

Es nezinu, kas ar mani notika, bet es "sacepos".

Un es skatījos uz viņiem visiem un teicu to, kas jāpasaka.

Ja viņiem ir kaut kas sakāms, lai man to pasaka, ja?

Es iemīlēju šo tēlu,

un piepeši uzradās bezgalīgas iespējas par to, kur viss varētu virzīties.

-Tu izskaties skaisti. -Es nezinu.

Moda Apatova - var redzēt visu kritiku, kuru viņa vērš pret sevi

katrā konkrētajā ainā, un tas padziļina tēlu.

Domā, ka viņa rada sliktu ietekmi?

Es biju tik nervoza un nedroša.

Vēlos, kaut es būtu spējusi nedaudz atslābt.

Tad būtu izvairījusies no daudz nevajadzīgas enerģijas.

Uz ko pie velna tu skaties?

Džeikobs Elordi. Viņš mums bija jaunums.

Viņš ir no Austrālijas.

Kas pie velna tas?

Es taisījos braukt mājās, un Eiforijas proves bija palikušas pēdējās.

Ei, kādam jāsāk runāt, citādi šī maita atrausies.

Viņš bija atmetis roku aktiera darbam un dzīvoja savā mašīnā.

Viņš ieradās un bija tik labs un nodevies lomai.

Velns parāvis, tu viņu izvaroji?

Atceros, ka pamatīgi nosarku. Es biju ļoti nervozs.

Viņam tas laikam patika.

Beidz.

Es braucu mājās, un tad saņēmu zvanu no sava aģenta.

Viņš teica: "Vari atgriezties atlases birojā?"

Un es griezu ratus riņķī.

Ei, es to daru pa īstam!

Un viss kaut kā izdevās.

Tas bija varens izaicinājums - atrast jaunus talantus

un panākt, ka viņi veido vienu veselumu.

Šķita loģiski apskatīties, ko piedāvā reālā pasaule.

Tādēļ sadarbojāmies ar Dženiferu Venditi, kas veica ielu atlasi.

A24 man teica,

ka Sems gribot izmantot manu atlases filozofiju.

Tā es attīstīju ideju par ielu atlasēm.

Man ir 17 gadi. Dažiem cilvēkiem vienkārši jāsadod pa pakaļām.

Saprotiet, ko domāju?

Man visās malās bija palīgi.

Divi īkšķi gaisā.

Kādudien viena no manām jaunietēm manīja divus puišus

un iedeva viņiem manu vizītkarti, sakot: "Ja jums interesē, aizejiet šeit."

Nākamajā dienā es sēdēju birojā, kad iekšā ienāca Anguss.

Es esmu Anguss Klauds, un es nāku no Oklendas Kalifornijā.

Oklenda, ASV. Saprotiet, ko saku?

Pirmajā ieraksts ar viņu, ko redzēju,

vadītāja teica: "Nosauksi vārdu un garumu?"

Labi. Es esmu Anguss Klauds, un es esmu 5 pēdas un 12 collas garš.

Es nodomāju: "Perfekti, izvēlamies viņu."

Hantere... Ziniet, atlases laikā bija grūti atrast īsto viņas lomai.

Tad es sāku sazināties ar savām paziņām no modes aprindām,

un viņa ir tā, kura tika ieteikta.

-Redzi? Es esmu neievainojama! -Tu esi psihopāte.

Mēs visi uzreiz sapratām: "O, šī ir Džūlza."

-Rū, man ir vislabākās ziņas! -Kādas?

Jā, es nekad nebiju tēlojusi.

Un es tēloju tā, kā uzvestos pati.

Es drīz sapratu, ka tas ir tas, ko viņi grib.

Es atceros, ka ieguvu lomu un nodomāju: "Johaidī! Jā!"

Un tad uzreiz pēc tam: "Ak kungs" ar šausmām,

jo tagad man tas bija jādara.

Zendaja atradās uz Sema iedvesmas dēļa Rū lomai.

Viņas pārstāvji nedaudz nervozēja

par materiālu un smagnējo tematu.

Es tikko biju pabeigusi vienu karjeras posmu.

Es domāju: "Velns, tagad man jākļūst par aktrisi.

"Es nezinu, ko darīšu tālāk, un vēl neviens netic tam,

"ka spēju to, ko domāju, ka spēju.

"Es pati nezinu, vai to spēšu."

Un tad es palasīju Eiforiju un sapratu, ka man tajā jāpiedalās.

2019. GADA MARTS MĒNESIS PIRMS EIFORIJAS PIRMIZRĀDES

Pirms Eiforijas Zendaja bija Disney Channel aktrise.

2019. gada Met Gala ballē viņa parādījās kā Pelnrušķīte.

Un tā bija kā Disneja absolventu balle.

Domāju, daudzi bērnu aktieri cenšas atbrīvoties no konkrēta tēla.

Un tās lietas, kas bērnu aktierim nozīmē panākumus,

pieaugušajam tādus nenes.

Tagad jāslēpj emocijas, jātēlo ar lielāku niansi.

Rik, es patiesi atvainojos, ka sūtīju tevi ellē.

Es ar to domāju, ka mamma var atrast labāku,

un es neciešu, ka tu sēdi krēslā, kurā sēdēja mans tētis.

Es viņai aizsūtīju pirmo sēriju. Viņa zvanīja un bija ļoti emocionāla.

Un viņa teica: "Es noskatījos pirmo sēriju.

"Es vienmēr jutu, ka to spēju; ka varu sniegt šādu priekšnesumu.

"Man nebija pierādījumu, un tagad man tādi ir."

Rū!

Tas bija emocionāls moments.

Domāju, tā mēs pie tā piegājām no visām pusēm -

kā aktieri, tā es pats. Mums visiem kaut kas bija jāpierāda.

Jā, šis būs labs vakars. Iesim dabūt naudu.

Godīgi sakot, es biju pārbijies,

kad filmējām pirmo sezonu.

Kā ņemot naudu ar abām rokām.

Es ticēju seriāla vīzijai.

Es ticēju, ka tā strādās.

Bet tas bija ļoti sarežģīti.

Un iekustinām fonu. Un - aiziet!

Es gribēju iedvesmoties

ne gluži no mūsu īstajām atmiņām par vidusskolu,

bet drīzāk kopīgajām atmiņām, kādas ir mūsu kultūrā.

Tas bija viens no pirmās sezonas moto: "Pie velna realitāti."

Tas ir par to, kādu sajūtu raisa vidusskola, nevis par to, kāda tā ir.

Pirmajā sezonā mēs savā ziņā vēl tikai izpratām, kas esam.

Mēs eksperimentējām ar daudzām lietām.

Un beidzam.

Pastāv daudz tīņu seriālu, un daži līdzinās atdarinājumam.

Vai arī nav gana drosmīgi.