The Last Voyage of the Demeter

1897. kāds krievu šoneris tika nofraktēts

vest privātu kravu - 50 koka lādes

no Rumānijas uz Angliju.

Galamērķi kuģis sasniedza sadragāts.

Kuģa nosaukums bija "Dēmetra".

Šis ir stāsts par tā apkalpi.

Pēc nodaļas "Kapteiņa žurnāls"

romānā "Drakula".

Konstebl, vētra krastā izmetusi kuģi.

Dievs žēlīgais.

Ejam!

Vitbija, Anglija, 1897. gada 6. augusts

Flečer?

Es biju uzkāpis uz klāja, ser.

Apskatīt, vai kāds dzīvs. - Un...?

Kas tas ir?

Kapteiņa žurnāls.

Šis žurnāls ir pieraksts un brīdinājums.

Ja tas jūs sasniedz...

lai Dievs stāv jums klāt...

jo "Dēmetru" Viņš ir pametis.

Mēs centāmies viņu apturēt.

Ja mums tas neizdevās,

lai Dievs ir jūsu dvēselēm žēlīgs.

Es nevaru tur atgriezties, ser.

Celieties.

Dēmetra

NĀVES KUĢA PĒDĒJAIS BRAUCIENS

Četras nedēļas iepriekš

Dēmetra

Ei, godātais! Apsēdies, tava kārta.

Sestajā jūlijā piestājām Varnā Bulgārijā.

Tālu neklīsti, Tobij. Ilgi nepaliksim.

Labi, vecotēv. Es apsolu.

Apkalpē trūka dažu jūrnieku.

Kapteini.

Es biju uzdevis misteram Vojčekam to nokārtot,

pirms mēs uzņemtu kravu.

"Dēmetra" meklē matrožus. Uz Angliju.

Es nometu.

Klausieties uzmanīgi, vīri!

"Dēmetrai" vajag trīs dūšīgus jūrniekus.

Kuģojam uz Londonu. Maksājam zeltā.

Es esmu dūšīgs.

Un spēcīgs kā vērsis.

Kā tevi sauc, mellais?

Klemenss.

Esi ģērbies kā mācīts vīrs.

Kur esi skolojies?

Kembridžas universitātē.

Es prasmīgi rīkojos ar adatu...

Un man ir piederumi, ja vajag kuģa ārstu.

Tāds laiciņš pagājis,

bet zinu, kas darāms uz kuģa.

Mācīties par kuģi ir kas cits nekā kuģot.

Ko tādu no grāmatas jūrnieks apguvis,

kas noderējis jūras klaidā?

Kaut vai astronomiju.

Var pazaudēt karti, pazaudēt kompasu.

Bet nevar pazaudēt zvaigznes, tiesa?

Nebiju saticis angli,

kas tā steidz uz Angliju.

Nozudīsi, tiklīdz būsim tur.

Mums vajag spēcīgu apkalpi.

Nevis pasažierus.

Es?

Tu.

Nē, tu ne.

Lai tavi vīri palīdz ielādēt kuģī kravu.

Ko viņš saka?

Viņi nevarot palikt.

Kā nu nevar. Lai palīdz, kamēr paisums.

Esot jābrauc prom pirms saulrieta.

Kas tās par blēņām?

Visi apklustiet!

Taviem vīriem.

Mēs braucam prom.

Laimīgu ceļu.

Lai jūs pieredzētu brauciena beigas.

Vairāk, nekā samaksāju par kravas atvešanu.

Ko viņš beigās izspļāva?

Laimīgi ticis vaļā?

"Laimīgu ceļu."

Aiziet, velkam!

Velkam!

Aiziet, velkam!

Velkam!

Aiziet, velkam!

Velkam! Spēcīgāk! Velkam!

Laid vaļā! Laid!

Tobij! - Viss labi, puisīt?

Mister Vojček, turiet to vīru!

Tu neko neminēji par pūķiem.

Es pazīstu to spiedogu.

Tā ir ļauna zīme.

Tu puiku varēji nosist.

Pūķi man pie pakaļas!

Paturi savu zeltu, velna čūska.

Lai Dievs stāv jums klāt.

Lai Viņš stāv klāt kuģim un apkalpei.

Esi sveiks un vesels?

Neesi savainots?

Paldies, mister Klemens. - Nav par ko.

Pēc stundas atstājam ostu.

Ja būsi samelojis par prasmēm,

pārmetīšu tevi pār bortu, astronom.

Paldies, ser.

Larsen, sauc prusakus pie darba.

Sapratu, mister Vojček.

Olgaren, kraujiet iekšā lādes!

Klausi!

Labs suns!

Attauvoties! Priekšburas!

Ievilkt tauvas!

Veicīgāk!

Velkam! Velkam!

Lai varu stūrēt!

Ar tādu kravu kuģis peld kā trekna cūka.

Vai redzat to šķērsi?

Tur kāra pirātus un dumpiniekus.

Mironi esat redzējis, mister Klemens?

Es esmu. - No tiesas?

Izrādīšu kuģi.

Kapteiņa kajīte aiz lielajām durvīm.

Tur ir arī kartes un zīmējumi.

Kapteinis neļauj aiztikt.

Tas ir Haklberijs.

Mēs saucam par Haku.

Sveiks, Hak.

Tā ir kravas tilpne.

Visu kravu ved uz Londonu.

Šādi jāklaudzina, ja kāda nelaime

vai jāmainās sardzē,

vai ja savelkas negaiss.

Dzird no kojām līdz kapteiņa kajītei

skaidrā naktī.

Varu apzvērēt. Esmu dzirdējis.

Jā, es ticu.

Te mēs ēdam.

Šis kuģis veda kokus, būvēts kā senlaikos.

Tagad visi grib tvaikoņus.

Kapteini metāla kuģi nepriecē.

Tā nu ar progresu ir.

Tam nerūp ne kapteiņa, ne kāda cita prieks.

"Dēmetra" ir labs kuģis. Šaubu nav.

Tā ir mana komanda, mister Klemens.

Jo ātrāk apēdīsim,

jo mazāk mēslu man jāšķūrē.

Hak, tu noteikumus zini.

Un te ir kambīze.

Džozef? - Nu?

Tas ir Klemenss.

Viņš ir ārsts. Īsts.

Ēdam, kad sit sešreiz.

Ne agrāk, ne vēlāk.

Nenāc kambīzē.

Neēdinu, ja Dieva vārdu nelietīgi valkā.

To viņš nopietni. - Ļoti nopietni.

Vai zini, kas ir svētais Niklāvs?

Jūrnieku aizbildnis.

Tad jau tu neesi pagāns.

Paldies Dievam par to pašu.

Tobij, ierādi viņam kajīti.

Un aizvāc kranci no manas virtuves!

Hak!

Sestajā jūlijā pabeidzām ielādēt kravu.

Turku kokvilnu, desmit mucu petrolejas

un Londonā nogādājamas privātas lādes.

deviņi jūrnieki.

Apkalpē pieci matroži, viens ārsts,

divi kapteiņa palīgi, koks un es, kapteinis.

Pūš ceļavējš.

Apkalpei možs gars.

Viss kārtībā, kapteini.

Divpadsmit mezgli, ziemeļrītenis.

Stūres rats mazliet zvārojas, bet būs labi.

Divpadsmit mezgli?

Būsim Londonā pirms sestā augusta.

Jā, ser.

Vajadzētu gan, apkalpes labad.

Jau ir pamanījušies tērēt piemaksu.

Esmu izlēmis - šis ir mans pēdējais brauciens,

mister Vojček.

Es nopirkšu nelielu namiņu Īrijā.

Tobijam patiks laukos.

Un meitai esmu apsolījis

neļaut jūras gaisam saēst viņa nākotni.

Gribu turēt doto vārdu.

Nokārtošu, ka būsiet mans pēctecis,

"Dēmetras" kapteinis,

tiklīdz nokļūsim Londonā.

Ser, es... - Esat labs jūrnieks, Vojček.

Kuģis un apkalpe būs drošās rokās.

800 mārciņu astoņās daļās,

mīnus kapteiņa un palīga daļa,

iznāk apmēram...

Katram 75.

75? - Pie bārddziņa nodzīšu bārdu,

nopirkšu vesti ar garām stērbelēm.

Angļu dāmām tādas stērbeles patīk.