Batman Begins

Reičel, parādi!

- Parādīsi? - Kas atrod, tas patur.

Manā dārzā.

Kas atrod, tas patur!

Brūs?

Brūs?

Mamma! Alfreda kungs!

Redzēji sapni?

Murgu.

Briesmīgāku par šo te?

Viņi grib kauties ar tevi.

- Atkal? - Kamēr nepiebeigs.

Nevarēja to izdarīt līdz brokastīm?

Tu esi ellē, sīkaļa.

Un es esmu pats sātans.

Tu neesi sātans,

tikai treniņmaiss.

Uz karceri!

- Kāpēc? - Aizsardzībai.

- Man nevajag aizsardzību. - Viņu aizsardzībai!

lekšā!

Tik liela kāre apkarot noziedzību,

ka izkaujat šos cietumā pa vienam?

Patiesībā tur bija septiņi.

Es saskaitīju sešus, Veina kungs.

Kā zināt manu vārdu?

Pasaule par mazu, lai Brūss Veins pazustu,

cik arī zemu viņš būtu kritis.

Kas jūs esat?

Dukārs, bet pārstāvu Rāsu al Gulu,

no kura dreb visa noziedzīgā pasaule.

Viņš var norādīt jums ceļu.

Kāpēc jums šķiet, ka man tas vajadzīgs?

Jums līdzīgie te var būt tikai tīšuprāt.

Jūs esat izpētījis noziedzīgo brālību,

bet, lai kādi būtu jūsu nolūki,

esat bezcerīgi apmaldījies.

Un kādu ceļu var piedāvāt Rāss al Guls?

Ceļu cilvēkam, kurš tāpat ienīst ļaunumu,

un kurš gribētu spriest taisnu tiesu.

Ēnu līgas ceļu.

- Tā ir linča tiesa. - Nē, nē.

Linčotājs ir cilvēks, kurš dara to tikai sava prieka pēc.

Viņu var iznīcināt, ieslodzīt.

Taču, ja jūs paceļaties pāri sev,

ja ziedojat sevi ideālam,

un, ja esat neapturams,

tad kļūstat par ko gluži citu.

Un tas būtu?

Par leģendu, Veina kungs.

Rīt jūs atbrīvos.

Ja apnicis spēkoties ar zaglēniem, ja gribas sasniegt ko vairāk,

austrumu nogāzēs aug reta zila puķe.

Noplūciet to.

Ja spēsiet uznest puķi kalna galā,

varbūt izdosies atrast to, ko meklējāt.

Un ko tad es meklēju?

To zināt tikai jūs.

Griezies atpakaļ. Katrā ziņā ej atpakaļ.

Rāss al Guls?

Pagaidiet!

Ko tu meklē?

Es meklēju iespēju,

kā uzveikt netaisnību.

Kā pavērst bailes

pret tiem, kas uzglūn bailīgajiem.

Lai manipulētu ar citu bailēm,

vispirms jāpakļauj savējās.

Esi gatavs sākt?

Tik tikko turos kājās...

Nāve negaida, kad būsi gatavs.

Nāve nav ne taktiska, ne godīga!

Un vari nešaubīties, šeit tu sastapsies ar nāvi!

Tīģeris.

Džiudžitsu.

Pantera.

Tu esi prasmīgs, bet šī nav deja.

Un tu baidies.

Taču ne no manis.

Saki, Veina kungs...

no kā tu baidies?

Brūs?

Nekas, nekas.

Tu atlabsi.

Vai vajadzēs "ātros", saimniek?

levilkšu kaulu, uz rentgenu vedīšu vēlāk.

Labi, ser.

- Man ļoti žēI, ser. - Būs jau labi.

Pamatīgs kritiens, Brūsa jaunskungs?

Kāpēc mēs krītam?

Lai iemācītos atkal piecelties.

Tikai neliels kritiens.

Atkal sikspārņi?

Zini, kāpēc tie tev uzbruka?

- Viņi baidījās no tevis. - Baidījās no manis?

Visas būtnes jūt bailes.

Pat briesmīgākās?

Īpaši briesmīgākās.

Man tev kas jāparāda.

- Vai mammai patiks? - Jā.

- Varbūt laiks celties? - Varbūt.

Nekādas gulšņāšanas.

Vai tu uzbūvēji šo vilcienu, tēt?

Gotema bijusi vēlīga pret mūsu ģimeni, bet pilsēta cieta.

Nabadzīgākie piedzīvoja grūtus laikus.

Mēs radījām lētu sabiedrisko transportu, kas savienoja pilsētu.

Un pašā vidū...

Veina torni.

- Vai tur tu strādā? - Nē, es strādāju slimnīcā.

Mūsu uzņēmumu vada prasmīgāki vīri.

Prasmīgāki?

Tie, kurus tas vairāk interesē.

Vai mēs varētu iet prom?

Lūdzu.

Labi. lesim.

- Kas vainas, Brūs? - Nē, nekas.

Es gribēju tikt svaigā gaisā.

Reizēm operas var būt par daudz, vai ne?

Nāciet, iesim.

Maku, dārglietas! Ātrāk!

- Tā labi. - Ātrāk!

Tikai mieru.

Tikai mieru.

Lūdzu.

Viss labi. Viss labi.

Ņem to un ej.

Es teicu - dārglietas!

Tomas!

Brūs.

Tas nekas.

Nebaidies.

Tas ir tava tēva?

Tas nekas.

Nāc šurp.

Tā, tā.

Tas nekas.

Tas nekas.

Gordon.

Labas ziņas.

Mēs viņu noķērām, dēIs.

Tu esi lieliskās rokās.

Mēs sargāsim impēriju.

Tā gaidīs, kamēr tu pieaugsi.

Es gribētu pagatavot nelielas vakariņas.

- Lieliski. - Alfred!

- Jā, Brūsa jaunskungs? - Es esmu vainīgs.

- Es gribēju iet prom. - Nē.

- Ja es nebūtu nobijies... - Tajā nebija jūsu vainas.

Vainīgs ir viņš, viņš vienīgais.

Vai saprotat?

Man viņu tik ļoti trūkst, Alfred.

Man arī, Brūsa jaunskungs.

Man arī.

Tu joprojām vaino sevi vecāku nāvē?

Naids ir spēcīgāks par vainas apziņu.

Nāc.

Esi iemācījies ar naidu nomākt vainu.

lemācīšu skatīties patiesībai acīs.

Tu proti stāties pretī sešiem vīriem. Mēs iemācīsim cīnīties ar sešsimt.

Tu proti pazust.

Mēs iemācīsim kļūt pavisam neredzamam.

Neredzamam?

Avi!

Nindzjas saprot - lai kļūtu neredzams, vajadzīga pacietība un veiklība.

Allaž novērtē apkārtni.

Nindžitsu izmanto sprāgstvielas.

- Kā ieroci? - Vai lai novērstu uzmanību.

Teatralitāte un apmāns ir vareni ieroči.

Esi vairāk nekā cilvēks ienaidnieka acīs.

- Kas tas tāds? - Viņš bija fermeris.

Mēģināja atņemt kaimiņam zemi un kļuva par slepkavu.

- Tagad viņš ir ieslodzītais. - Kas viņu sagaida?

Taisnība. Noziegums nevar palikt nesodīts.

Noziedzība zeļ sabiedrības iecietībā.

Tu nebiji vainīgs vecāku nāvē.

Vainīgs bija tavs tēvs.

Dusmas neizdzēsīs tēva bezdarbību.

- Tam vīram bija ierocis. - Tevi tas apturētu?

Esmu apmācīts.

Apmācība nav nekas,

galvenais - apņēmība!

Apņēmība cīnīties.

Padodies.

Tu neesi mani uzveicis.

Ziedoji pamatu zem kājām, lai atbruņtu.

Berzē krūtis.

Rokas pašas tiks galā.

Tu esi stiprāks par tēvu.

Tu nepazini manu tēvu.

Toties pazīstu naidu, kas tevi dzen.

To neizturamo naidu, kas žņaudz sēras,

līdz atmiņas par mīļajiem pārvēršas

par indi tavās dzīslās.

Un kādudien pieķersi sevi vēlamies, kaut mīļotā cilvēka nemaz nebūtu bijis,

lai tikai atbrīvotos no sāpēm.

Ne jau vienmēr es dzīvoju šajos kalnos.

Reiz man bija sieva.

Mana lielā mīla.

Man viņu atņēma.

Tāpat kā tu es uzzināju, ka ir nelieši,