The first 200 lines.
Šo filmu veido NEKROLOGS, īss CEĻVEDIS
un TRĪS ANALĪTISKI RAKSTI no THE FRENCH DISPATCH
(amerikāņu žurnāla, kas iznāk Francijas pilsētā Anuī).
NELAIMJU UN MIRUŠO PERSONU RUBRIKA "Miris galvenais redaktors, 75 gadi"
Arturs Hovicers juniors
KANZASAS LAIKRAKSTU IZDEVĒJA DĒLS, ŠĪ ŽURNĀLA DIBINĀTĀJS
Anuī pie Blazē, FRANCIJA
Viss aizsākās ar ceļojumu.
Arturs Hovicers juniors, pirmā kursa students,
vēlēdamies izbēgt savai spožajai nākotnei Lielajos līdzenumos,
pārliecināja tēvu, Liberty, Kansas Evening Sun īpašnieku
apmaksāt viņa ceļojumu pāri Atlantijas okeānam - mācību nolūkā,
ar mērķi apgūt ģimenes profesiju,
veidojot virkni ceļveža sleju
vietējiem lasītājiem žurnālā Sunday Picnic.
Turpmākos desmit gadus viņš pulcināja komandu
ar labākajiem sava laika emigrējušajiem žurnālistiem
un pārveidoja Picnic par The French Dispatch,
kurā ik nedēļu rakstīja par pasaules politiku,
augstā un zemā žanra mākslu, modi, gastronomiju, smalkiem dzērieniem
un visu, kas interesants pilsētas attālākajos kvartālos.
Viņš pavēra Kanzasai skatu uz pasauli.
Viņa žurnālistu vārdi rotā grāmatu vākus labākajās Amerikas bibliotēkās.
Berensena.
Sazeraks.
Kremenca.
Roubeks Raits.
Viens reportieris, kas rakstīja
visvairāk teikumu minūtē visā pasaulē.
Vēl cits, kurš nebija pabeidzis nevienu rakstu,
taču trīsdesmit gadus priecīgs slaistījās gaitenī.
Kāds slepeni akls žurnālists, kurš vērīgi aprakstīja citu redzēto.
Nepārspēta eksperte gramatikas jautājumos.
Vāka zīmējumus veidoja Hermiss Džonss.
Izslavēti augstsirdīgs pret saviem rakstniekiem,
Arturs juniors nebija tik iecietīgs pret pārējiem avīzes darbiniekiem.
Nē! Kas tas?
Man vajag tītaru.
Pildītu, ceptu, uz galda ar visiem rotājumiem un piligrimiem!
Fiskālās pārvaldības sistēma bija sarežģīta, tomēr darbojās.
Maksā viņai 150 frankus nedēļā turpmākos 15 gadus,
maksājot piecus Amerikas centus par vārdu, taču nesedzot izdevumus.
Viņa visbiežāk dotais literārais padoms, kaut apšaubāms, bija šāds:
Centies radīt iespaidu, ka tā rakstīji ar nodomu.
Viņa atgriešanās Libertijā notiek tieši 50 gadus pēc aizbraukšanas -
Libertija, KANZASA
viņa paša bēru sakarā,
kad žurnāla tirāža jau pārsniedz
pusmiljonu abonentu piecdesmit valstīs.
Pīta lāde ar neskaitāmām nozīmītēm, goda plāksnēm
un pasaules mēroga atzinību citātiem tiek aprakta viņam līdzās.
Tāpat arī Andretti Ribbon-mate rakstāmmašīna
un augstākā labuma Ēģiptes kokvilnas šķiedras papīra rīse.
Viņu apbērēja kā vairumu redaktoru.
Savā testamentā viņš bija noteicis,
ka tūlīt pēc viņa nāves, citēju...
Iespiediekārtām jātiek demontētām un izkausētām.
Redakcijas telpām jātiek atbrīvotām un pārdotām.
Darbiniekiem jāsaņem dāsnas prēmijas un jātiek atbrīvotiem,
žurnāla izdošana jāpārtrauc uz visiem laikiem.
Tāpēc
izdevēja nekrologs tiks ievietots šajā numurā.
Lasītājiem, kas abonējuši žurnālu uz mājām,
jāsaņem atlīdzība par neizpildīto abonementu.
Viņa kapa uzraksts tiks ņemts no plāksnītes,
kas piestiprināta virs viņa kabineta durvīm.
Berensenas raksts. "Betona šedevrs".
Nepareizi lietots divdabis, nenoteiksme ar šķirtu partikulu
un deviņas drukas kļūdas jau pirmajā teikumā.
Dažas no tām pieļautas tīši.
Kremencas raksts "Manifesta labojumi".
Mēs prasījām 2500 vārdu, viņa uzrakstījusi 14 000,
zemteksta piezīmes, pēcvārdi, glosārijs un divi epilogi.
Viens no viņas labākajiem darbiem.
-Sazeraks? -Nav iespējams pārbaudīt faktus.
Maina personu vārdus un raksta par klaidoņiem, suteneriem un narkomāniem.
Tie ir viņa ļaudis.
Un kas ir ar Roubeku Raitu?
Durvis aizslēgtas, bet dzirdu taustiņu klaboņu.
Nesteidziniet viņu.
Jautājums - kurš paliks aiz strīpas?
Viens raksts ir lieks, pat ja izdosim vēl vienu dubulto numuru,
ko patiesībā nevaram atļauties.
Ziņa no iespiedēja: līdz iespiešanai atlikusi stunda.
Tu tiec atlaists.
Tiešām?
Neraudi manā kabinetā.
NERAUDĀT
Samaziniet pasīti, izņemiet reklāmas, lai iespiedējs nopērk vairāk papīra.
Nevienu neatstāšu aiz strīpas.
Labos žurnālistus viņš lutināja.
Viņš tos loloja un mežonīgi aizstāvēja.
Kā tev šķiet?
Man personīgi?
Es sāktu ar Sazeraka kungu.
Tie bija viņa ļaudis.
VIETĒJĀ KOLORĪTA RUBRIKA
ĪSUMĀ
"Ar velo braucošais reportieris" autors Herbseints SAZERAKS
PILSĒTAS MOMENTUZŅĒMUMS 300 VĀRDOS
Anuī pamostas pēkšņi pirmdienu rītos.
Un nu poēzijas laika mašīnā
dosimies aplūkot pašu pilsētu.
Viena diena Anuī 250 gadu ilgā laika posmā.
Lieliskā pilsēta izauga no vairākiem amatnieku ciematiem.
Nemainīgi palikuši vien to nosaukumi.
Zābaku spodrinātāju rajons.
Pagātne - Nākotne
Mūrnieku kvartāls.
Miesnieku arkāde.
Kabatzagļu aklā ieliņa.
Šeit atradās slavenais tirgus laukums,
kurā tirgoja visu veidu proviantu un pārtikas preces
zem viena plaša stiklota un čuguna kupola,
kas vēlāk, kā redzat, nojaukts,
lai atbrīvotu vietu daudzstāvu tirdzniecības centram un stāvlaukumam.
Gluži kā visās dzīvajās pilsētās,
Anuī mīt vesela grauzēju un atkritumu vācēju menažērija.
Žurkas, kas pārņēmušas pilsētas pazemes dzelzceļu.
Kaķi, kas mitinās uz tās slīpajiem jumtiem.
Zušu mazuļi, kas pārpilda seklos kanalizācijas kanālus.
Saņēmuši svēto vakarēdienu, kora puikas siro ielās,
apreibuši no Kristus asinīm, izseko nepiesardzīgus pensionārus
un sēj haosu.
Guļamkvartālā - studenti.
Izsalkuši, nemierīgi, pārdroši.
Būdu rajonā -
vecie ļaudis.
Vecie ļaudis, kam dzīve nav izdevusies.
Automobilis.
Uzlūkojams ar dalītām jūtām. No vienas puses
tas taurē, buksē, traucas, pukšķ un blīkšķ.
Izplata indīgas gāzes un rada piesārņojumu,
izraisa bīstamus negadījumus, nepārtrauktus sastrēgumus, lielas...
Nolādēts!
Vietējais statistikas birojs.
Vidējais lietus daudzums: 750 mm.
Vidējais sniega daudzums: 190 000 pārslu.
8,2 līķi nedēļā tiek izvilkti no Blazē upes.
To skaits nemainās, neraugoties uz iedzīvotāju skaita pieaugumu
un uzlabojumiem veselības un higiēnas jomā.
Saulei rietot, nereģistrētas staigules
un žigolo nomaina izsūtāmos zēnus un veikalniekus,
un gaisotni piesātina gadījuma sakaru mānīgais miers.
Kādas skaņas satricinās nakts mieru?
Un par kādiem noslēpumiem tās vēstīs?
Varbūt patiesa ir kāda sena maksima.
Viss skaistais
sevī slēpj lielus noslēpumus.
"Žurkas, grauzēji, žigolo, staigules."
Vai tev nešķiet, ka šoreiz aina ir pārāk pretīga?
-Nē, nešķiet. -Godīgiem ļaudīm.
Apraksts ir apburošs.
"Kabatzagļi, līķi, cietumi, pisuāri..."
Vai nevēlies pieminēt kādu ziedu veikalu
-vai mākslas muzeju? -Nē, nevēlos.
Kādu skaistu vietu?
Es neciešu ziedus.
Starp citu, otrā rindkopa varētu būt uz pusi īsāka.
Tu to pašu atkārto tālāk.
Labi.
MĀKSLAS UN MĀKSLINIEKU RUBRIKA (5. - 34. LAPPUSE)
PIRMAIS STĀSTS
"Betona šedevrs" autore Dž.K.L. BERENSENA
KĀDA GLEZNOTĀJA UN GLEZNAS PORTRETS
Šovakar mūsu lekcija būs veltīta
kādam izcilam gleznotājam, kurš uzskatāms
par franču spontānās šļakstīšanas virziena grupas aizsācēju -
Mozesam Rozentāleram.
Kā zināms, ārkārtīgi slavens
ar savu vidusposma daiļrades drosmīgo, dramatisko stilu un diženo mērogu,
kas spilgti apliecināts poliptiha gleznojumos ar nosaukumu
"Desmit dzelzsbetona agregāta nesošās sienas gleznojumi".
Manuprāt, viņš ir un paliek savas trokšņainās paaudzes
daiļrunīgākā un skaļākā balss mākslā.
Kā šis nozīmīgais mākslas darbs nonācis
tik īpašā statusā šeit, Klampetas kolekcijas
pastāvīgajā ekspozīcijā?
Stāsts aizsākas kādā ēdnīcā.
Izstāde "Pelnu trauki, māla trauki un mezglojumi" -
amatieramatnieku darinājumi, kurus veidojuši
Anuī cietuma-psihiatriskās slimnīcas ieslodzītie,
nemaz nebūtu iekļuvusi mākslas vēstures hronikā,
ja starp mākslas darbiem nebūtu bijis mazas
Rozentālera kunga gleznas. Viņš tolaik
izcieta 50 gadu ilgu cietumsodu par dubultu slepkavību,
un šo gleznu bija pamanījis kāds cits ieslodzītais -
levantīniešu izcelsmes mākslas tirgotājs Džūlians Kadacio,
kurš laimīgā kārtā bija ieslodzīts cietuma ēkas piebūvē
par otrās pakāpes izvairīšanos no tirdzniecības nodokļa nomaksas.
Sargs!
Kurš uzgleznoja šo gleznu?
Pilsonis 7524.
Tas ir īpaši apsargāts korpuss plānprātīgajiem un psihiski slimajiem.
Vai nodrošināsiet man eskortu un Draudzīgās vizītes veidlapu
tūlītējai izmantošanai?
"Simona kaila, kameru bloks "J", hobiju zāle".
Es vēlos to nopirkt.
Kāpēc?
Tāpēc, ka man tā patīk.
No comments yet. Be the first to leave one.