Servant

- Vai viņam manis pietrūka? - Jā.

Kā bērns tas ir?

Tas ir jūsu bērns. Tas ir Džeriko.

Lelles vairs nebija, un gultiņā bija bērns. Viņa tos ir apmainījusi.

Runāju ar savu draugu Rosko. Palūdzu, lai pārbauda pazudušos mazuļus.

Ko, ellē, tu tur dari?

- Kur tu viņu atradi? - Ko lai es saku? Mums ir paveicies.

Es gribu satikt to bērnu čiepēju.

Dorotij, vai atceries, kas notika ar Džeriko?

Viņa pieņēma lelli, un tagad izskatās, ka ir pieņēmusi šo.

Ja nu viņa atceras?

Varbūt mums jāsāk domāt par tādu nākotni, kurā viņa nepamostas.

- Vai nevarēji uzvilkt bikses? - Ir trīs naktī.

Šis ir Rosko. Es tev par viņu stāstīju.

- Mans svainis Šons. - Sveiks!

Tātad esi privātdetektīvs?

Īstenībā es strādāju personāldaļā, bet...

Viņš ir privātdetektīvs brīvajā laikā. Kvalificēts.

Strādā pēc dienas likmes, un, pats galvenais, ir uzticams.

Ko tu esi noskaidrojis?

Sociālajos tīklos par Liannu Greisoni nekā nav.

Publiskajos reģistros teikts, ka dzimusi Viskonsinā.

Varbūt viņa tiešām ir lauku meitene, kas tikusi lielajā pilsētā.

Piecos no rīta ir reiss uz Medisonu.

Noskaidrosim, ar ko mums darīšana!

Man jāgatavo lielam pasākumam.

Vai es tevi aicināju līdzi?

Negribu, lai atstāj Dorotiju vienu ar viņu.

Vismaz, kamēr nezinām vairāk.

Vajag šīs meitenes bildi.

Lai ir, ko rādīt cilvēkiem viņas pilsētā.

Redzēs, vai viņu atpazīs.

Vai vari dabūt?

Viņas pieteikums. Es tūlīt dabūšu.

- Vai neredzēji manu zivju vīru? - Nē, šef.

Šodien daudz kas jāpagatavo.

Turklāt beigās tev vajadzēs visu nogaršot.

Šef?

Man ir vīruss vai kas tāds. Nobeidzis manas garšas kārpiņas.

Labrīt, Tobij!

Labrīt, Tērneres kundze!

Vai viņš atkal runā par garšas kārpiņām?

- Izklausās nopietni. - Nu, pie vainas viņa dzīvesveids.

Esmu brīdinājusi viņu jau gadiem.

Ducis diplomātu gaidīs no mums piecu kārtu gastronomisko perfekciju.

Tas var garšot pēc sūda, bet izskatīsies pēc foie gras .

- Tobij, dārzeņi ir pagrabā. - Jā, šef.

Kāds stāv pie durvīm.

Ja tas nav mans zivju vīrs, tad ir ziepes!

Viņš šodien ir stresā.

Nāc apsēdies! Pabrokasto ar mani!

Zinu, ka nerātni, bet ir taču nedēļas nogale. Vienu uz pusēm varam.

Lianna, šis ir Tobijs. Tobijs ir Šona...

Kas tu biji pēc profesijas, Tobij?

- Pavārs. - Pavārs.

Tātad ne šefpavārs,

jo viņš mizo dārzeņus un mazgā traukus.

Viņš domā, ka pie Šona izglītojas, bet, manuprāt, vergo.

Jā.

Nu gan slideni riebekļi.

- Šon! - Radījumi.

- Vai tas ir zutis? - Jā, izcepšu sālī.

Tobij, iedod āmuru un naglas no augšējās atvilktnes!

- Jā, šef. - Tev būs jāpalīdz.

Tas joprojām kustas.

To viņš darīs stundām.

Jocīgi tie zuši. Īsti nesaprot, ka ir beigti.

Tā. Iegriez te un te!

Nu, Lianna, kā plāno pavadīt brīvdienu?

Novilksim viņam ādu!

Kāpēc tas vēl kustas?

Cik daudz asiņu! Turi!

Mēs jau sākām par tevi uztraukties.

- Piedodiet, Tērneres kundze! - Nē, nē, nē.

Kā es tiku te augšā?

Tobijs. Viņš ir diezgan stiprs.

Tev ir nestabils cukura līmenis asinīs.

No tevis ir tikai kauli un āda. Ņem! Kumelītes ar medu.

Bites laikam ir no Jaunzēlandes.

Tu droši vien pie mums vēl neesi pieradusi.

Ko gan tu par to visu domā?

Man te ir ļoti labi, Tērneres kundze.

Dorotija.

Nu taču! Es zinu, ka vari to pateikt.

Dorotija.

Tu esi tik mīļa!

No šī brīža mēs būsim labākās draudzenes.

- Tobij! - Jā, šef.

Pagaršo šo!

Diezgan ass, šef.

Labāk nekļūdies!

Klau, uz šo man jāatbild. Pēc piecām minūtēm izņem to no sāls!

Jā, šef!

Sveiks!

Mēs esam Viskonsinā. Pilnīgā pakaļā.

Tikko dabūjām Greisonu fermas adresi.

Apmēram stundas braucienā no šejienes.

Bildi saņēmi?

Jā. Kas par lietu? Izskatās, ka viņa ir beigta.

Nācās ielavīties viņas istabā. Viņa gulēja.

Pēc stundas es varētu stobra galā rādīt to bildi viņas mammai un papam.

Tā būs interesanta saruna.

Džūljen, tu iestrēgi. Slikts signāls.

Piezvanīšu, kad būsim galā.

Labi.

Viņai viss kārtībā?

Viņa ir nomodā. Aizvedīšu viņu uz pilsētu. Aiziesim kopā pusdienās.

Kāpēc?

Tāpēc, ka mums ir brīvdiena.

- Patiesībā es viņu atstāšu pie tevis. - Man ir jāgatavo pasākumam.

Vari ielikt viņu šūpuļkrēsliņā. Lai skatās, kā tētis strādā!

Šon, vai tu neko negribi Liannai pateikt?

Nekas nenāk prātā.

Tu viņu iedzini šausmās, izrādīdamies Tobijam ar to zuti.

- Tā bija mana vaina, Tērneres kundze. - Muļķības.

Šon!

Es atvainojos, ja tevi satraucu, Lianna.

Tā. Nebija nemaz tik grūti.

Kad jūs būsiet atpakaļ?

Kad būsim pabeigušas.

Noķersim taksometru uz ielas.

Tikai nenomet!

Jā, šef.

- Sveiks! Kas notiek? - Vari runāt?

Jā, abas ir izgājušas.

Mēs esam pie Greisonu mājas.

Tu gribēsi to redzēt pats.

Izskatās, ka tur bijis ugunsgrēks.

Esi drošs, ka tā ir pareizā vieta?

Rosko pārbaudīja laboratorijas reģistrā. Mums ir koordinātas.

Tā ir uz Greisonu vārda. Trīs cilvēku ģimene. Šī ir īstā.

Te iekšā smird.

Vai atradāt kādas bildes vai ko personisku?

Uzgaidi! Te ir vēl.

Paga, paga! Kas tas? Pie sienas. Paej atpakaļ!

Tev tā ļoti labi izskatās. Man patīk.

Parādi!

Skat! Vai viņa neizskatās apburoši?

Un viņai ir īstās kurpes, ko pie tās valkāt.

Avansā izsniedzu viņai nākamnedēļas algas čeku.

Kā iet Džeriko? Vai viņam mūsu pietrūka?

Viņš neteica. Tobijs viņu nogurdināja. Viņš guļ.

Iešu paraudzīt.

Izskatās, ka jums saskan.

Nu, mēs viena otru iepazīstam.

Par ko jūs runājāt?

Ā, nu...

Tu zini, kāda viņa ir. Kautrīga.

Katrs vārds jāvelk ar vilkšanu.

Vai viņa teica, no kurienes ir vai kur uzauga?

Nē, ne gluži. Kāpēc prasi?

Tikai iedomājos, ka būtu labi zināt ko vairāk

par cilvēku, kas dzīvo augšstāvā.

Tavas intervēšanas metodes ir leģendāras - to zina visa Filadelfija.