Scream VI

Vienu mirklīti.

Hasta El Fuego. Lūdzu, uzgaidiet.

Labi.

Nāciet līdzi.

-Uz tikšanos. -Labi, uz tikšanos.

Lūdzu. Viesmīlis tūlīt pienāks.

-Sveiks, Džeison. -Sveika.

Sveiki. Vai zināt, ko vēlaties?

Jā. Paldies.

-Nu, kā gāja? -Lieliski.

Sveiki!

Redžijs Sveika!

Man ir neērti...

Es apmaldījos

Vai varu piezvanīt?

-Vēl vienu šotu? -Jā, protams. Labi.

Redžijs Ienākošais zvans...

-Sveiks, Redžij. Sveiks. -Lora, sveika.

Jauki tevi iepazīt pa telefonu neticami mulsinošajā veidā.

Pats zini, nieki vien. Viss labi.

Tas tāpēc, ka izvēlējos modernu vietu bez izkārtnes laukā.

Jā, kāpēc viņi tā dara?

Nezinu. Esmu pilsētā tikai dažus mēnešus.

-Es arī! Nevar būt. Jā. -Oho.

Nu, šis ir ļoti glauns restorāns.

-Vai Hadsona ielā? -Jā.

-Vai es esmu Hadsona ielā? -Es nezinu.

Es neesmu Hadsona ielā. Velns.

Es tagad eju Hadsona ielas virzienā.

-Labi. -Es ļoti atvainojos.

Nav pirmais iespaids, kādu gribēju atstāt koledžas profesorei.

Tikai asociētā profesore filmu studijās...

nav liela muiža.

Filmu studijās? Forši.

Tā šķiet, bet mēģini pasniegt lekcijas par 20. gadsimta šausmenēm

bariņam paģirainu 19 gadīgo.

Šausmenes, ko? Kura ir tava mīļākā šausmu filma?

Ne tā.

Kāpēc šausmenes?

Man tās šķiet interesantas.

Var pētīt tā brīža aktuālo kultūru,

paskatoties uz tā laika klišejām.

Slepkava maskā, jauna meitene izdzīvo, dažādi noteikumi.

Nesadalīties. Nekniebties.

-Neatbildēt uz zvaniem. -Precīzi, jā.

Tās visas ir klišejas.

Bet no šīm klišejām rodas iespēja radīt nepieradinātu mākslu.

Balss tiem, kam nav dotas balsstiesības.

Jēziņ.

Man labāk patīk romantiskās komēdijas, ja godīgi.

-Labi, šķiet, ka esmu Hadsona ielā. -Labi.

Kādā krāsā ir restorāna fasāde?

Šķiet, ka sarkana.

Neko sarkanu neredzu.

Varu kļūdīties. Ļauj man...

Es aiziešu uzmest aci.

Labi. Paldies.

Jā, tā noteikti ir sarkana.

Jā, es neko sarkanu te neredzu.

Tiešām esi Hadsona ielā?

Velns, vēl viens kvartāls jāiet.

Izskatās, ka varu iziet pa mazu ieliņu.

Vai restorāns ir pie šķērsielas?

Jā! Jā. Te ir šķērsiela.

Izcili. Es nāku pa šķērsielu.

Es tevi neredzu.

Paga. Tiešām? Esi droša?

Pusceļā ir dažas atkritumu urnas.

Tās es redzu, bet tevi neredzu.

Jā, es arī tevi neredzu.

Tas ir spocīgi, vai ne?

Mazliet.

20. gadsimta šausmenes, ko?

Jā. Vai esi drošs, ka ej Hadsona ielas virzienā?

Esmu drošs.

Paga, šķiet, ka es tevi redzu. Vari pamāt?

Vai tu mani redzi?

Cilvēks, uz ko es skatos, nemāj. Vienkārši... skatās uz mani.

Vai esi drošs?

Labi, šis ir dīvaini.

Tagad nāk manā virzienā.

Vai tev viss labi?

Velns. Viņš man seko.

Es nevienu neredzu.

Velna milti, viņš man seko!

Kur tu esi?

-Viņam ir nazis! -Ko?

Un tas nav sliktākais.

Sliktākais ir tas...

ka pasniedz lekcijas par šausmenēm,

bet tik un tā devies tumšā šķērsielā. Viena.

Labi, tas nav smieklīgi.

Nē.

Nav gan.

Tagad es redzu kaut ko sarkanu.

BLEKMORAS UNIVERSITĀTE

O, sveika, Tara!

Džeison.

Vai jūs ar Gregu nāksiet uz OKB ballīti?

Ja viņš pabeigs spāņu valodas projektu laikā, jā, nāksim.

Vai tava māsa nāks?

Sema labāk mirtu, nekā ietu uz šādu ballīti.

Visam pienāk pirmā reize.

Taču ne šovakar.

-Nevari viņu pierunāt? -Nav mana problēma, tā ir tava.

-Pietaupi man dzērienu! -Labi. Tiekamies.

Mīļā, esmu mājās!

Greg?

Greg?

Zvana Gregs

Atvaino, labi?

Es biju tik nogribējies, man vajadzēja patrenēties.

Lūdzu, nedusmojies. Cik dusmīgs tu esi?

Es nedusmojos, Džeison.

Vecīt, mēs solījām nerunāt tai balsī, kad runājam savā starpā.

Mēs solījām daudz ko.

Runā Gregs, vai ne?

Kurš vēl tas varētu būt?

Kur tu esi? Es gribu tev par to pastāstīt.

Starp citu...

mums jāiet uz to korporācijas ballīti. Tara ies.

-Kā bija? -Pa telefonu ne, vecīt.

Un izslēdz sasodīto balss pārveidotāju!

Mēģinu atrast pareizo tembru.

Tev vajadzīgs treniņš, man arī.

Vienalga.

Pastāsti, kāda bija sajūta.

Tad varbūt es iznākšu.

Vecīt, zinu, ka tevis te nav.

Izklaidē mani.

Labi.

Bija labāk, nekā mēs spējām iztēloties.

Kad nazis viņā iedūrās,

bija sajūta, ka viņa vairs nav cilvēks.

Tikai dzīvnieks.

Un katru reizi, kad tas iedūrās,

viņa arvien mazāk līdzinājās cilvēkam.

Un tad...

viņa bija tikai gaļa.

Bet viņa nebija tikai gaļa, Džeison.

Viņa bija cilvēks. Mūsu filmu profesore.

Jā, nu...

piedrāzt viņu.

Ielika C ar mīnusu par džallo referātu.

Vai tāpēc nogalināji viņu? Jo ielika C ar mīnusu?

Kurš būs nākamais? Sākumskolas direktors?

Tu zini, kurš ir nākamais. Kāpēc tu tā runā?

Beidz, Džeison. Cik ilgi mēs viens otru pazīstam?

Pasaki tu man.

Astoņus gadus. Satikāmies pamatskolā Atlantā.

Es tikai gribu, lai pastāsti, kāpēc tu to dari. Saviem vārdiem.

Mēs pabeigsim Ričija filmu.

Tieši tā, nogalinot Semu un Taru.

Kāpēc tu mani čakarē?

Kāpēc nepasaki, kur esi?

Kāpēc visu laiku to jautā? Es jau tev pateicu.

Es esmu šeit.

Uzspēlējam spēli.

Eh, sasodīts.

Vai zini meklēšanas spēli?

Lūdzu. Atrodi mani, tad iesim uzšķērst Kārpenteru māsas.

Vai tu izmanto kameras?

Jā. Kameras.

Un pašreiz ir ļoti, ļoti auksts.

Labi, muļķadesa, spēlējam.

Auksts.

Kļūst siltāks.

Siltāks.

Siltāks.

Labi, zini ko? Šis ir stulbi. Es tagad atvienošos.

Bet kļūst siltāks.

Aukstāks.

Siltāks.

Siltāks.

Tūlīt sadegsi!

Velns!

Vai tu jūties kā dzīvnieks, Džeison?

Lūdzu, pārstāj!

Kā gaļa?

Bet mums ir jāpabeidz filma.

Kam, pie velna, rūp filmas?

KLIEDZIENS 6

Kā tu jūties, lietojot jaunās zāles?

Labi, man šķiet.

Nerādās neviens, kam nevajadzētu rādīties.

Bet es patiešām satraucos par Taru.

Es patiešām satraucos par tevi.

Tu nāc jau sešus mēnešus,

un mēs runājam tikai par to, kā tava māsa netiek galā ar to,

kas notika ar jums abām pirms gada.

Tu esi norādījusi uz vardarbīgām attiecībām,

problēmām ar tēvu...

Bet, tiklīdz es jautāju par detaļām,

tu noslēdzies.

Man ir grūtības uzticēties.

Labi.

Lai es tev palīdzētu,

man vajag, lai tu pastāsti vairāk.

Labi.

Mans tētis bija Billijs Lūmiss.