Dodge City

Ir beidzies Pilsoņu karš. Armijas izklīst.

Valsts pievēršas rietumu štatu attīstībai.

Kanzasa, 1866. gads

Lūk, 37. kilometra atzīme!

37 kilometri stundā un četrpadsmit minūtēs.

- Tas tik ir ātrums! - Mašīnists cenšas uzstādīt rekordu.

Diez vai šādu ātrumu būs iespējams uzturēt ilgstoši.

Kāpēc ne? Ja to spēj šis vilciens, spēs arī citi.

Ir vērts steigties uz pulkveža Dodža jauno pilsētu.

Gan jūs redzēsiet. Pagaidām tas ir galapunkts.

Pēc dažiem gadiem tā būs rosīgākā pilsēta...

- ...uz rietumiem no Čikāgas. - Ceru, ka jums taisnība.

Jūs turaties pie šī argumenta jau piecus gadus.

Kāpēc ne? Esmu uzcēlis pilsētu no diviem aizgaldiem un bifeļu aploka.

Cik liela šobrīd ir pilsēta?

Pēdējā tautas skaitīšanā saskaitīti trīs bifeļu aploki.

Lūk, diližanss no Vičitas!

Turpmāk pastu vedīsim mēs.

Klau, kā tas patvāris sprauslā! Tas jau ir aizelsies.

- Mēs to noskriesim bez pūlēm. - Ķeries pie pātagas.

- Villij! - Jā, kungs.

Pasaki mašīnistam - ja diližanss mūs apdzīs, viņš tiks atlaists.

Jā, kungs. Ja vilciens brauks vēl ātrāk...

...es kāpšu ārā un iešu kājām, jo man tas nav pa prātam.

Viņš rāda, ko spēj.

- Mēs viņu apdzīsim. - Jāuzņem ātrums.

- Viņš paliek aiz muguras. - Esam viņu apdzinuši.

Palieciet sveiki! Tiksimies pilsētā.

Kungi, tas ir Amerikas nākotnes simbols - progress.

Dzelzs vīri un dzelzs zirgi. Tos neviens nepārspēs.

Laimīgie! Tikai ēd un guļ.

Tiesa gan. Jūs atšķiraties tikai ar ragiem.

Ko niekus!

Veid, nobeigsim dažus.

Nē, bifeļus mēs vairs neslaktēsim.

Dzelzceļš ir pabeigts, un mūsu valsts tāpat.

Turklāt mums norunāta tikšanās.

Lūk, kas mūs uzturējis pēdējā pusgada laikā.

Tad tā izskatās tvaika lokomotīve? Pēc tējkannas uz riteņiem!

Izrādīsim cieņu pulkvedim.

- Sveiks, pulkvedi! Kā klājas? - Labi.

- Drīz tiksimies. - Mēs būsim pilsētā.

Dodž, jūs Kanzasā pazīstat visus.

Ne gluži. Šie puiši strādā mūsu labā. Viņi medī bifeļus mūsu celtniekiem.

Jauno īru sauc par Veidu Hetonu. Satikāmies kara laikā.

Viņš cīnījās dumpinieku pusē Stjuarta kavalērijā.

Viņš ir pabijis visur un darījis visu. Klejotājs.

Dzelzceļa būvei vajag visādus.

Nē, pietiek ar dažiem īriem.

- Vīri, mums jādodas ceļā. - Skaties, lai ādas nenoslīd!

- Jādodas ceļā. - Turieties cieši kopā.

- Esam gatavi, Džef. - Uz priekšu!

- Kurš no jums ir Džefs Sarets? - Es. Kāpēc jautājat?

Esmu Džons Bārlovs, indiāņu lietu komisārs no Kanzasas.

- Jūs visi esat arestēti. - Par ko?

Par bifeļu nogalināšanu.

Mēs nomedījām bifeļus uz valsts zemes - tāpat kā viņš.

Viņam ir dota atļauja medīt bifeļus dzelzceļniekiem.

Vai jums ir šāda atļauja?

- Vai tā ir tava darīšana, Heton? - Ir gan.

Man nācis ausīs, ka esat šāvuši bifeļus indiāņu teritorijā.

Esat pametuši gaļu pūstam saulē.

Kad indiāņi iebilduši, jūs esot viņus apšāvuši.

- Tas turpinoties jau visu ziemu. - Jūs tikai tagad uzzināt?

Mēs necentāmies jūs pieķert, bet saskaitījām jūsu nošautos bifeļus.

Jūs melojat. Ja būtu zinājuši, sen būtu mūs apturējuši.

Kāpēc? Likās daudz jēdzīgāk ļaut jums rauties vaiga sviedros...

...un ģērēt un miecēt ādas, līdz jūs pieķers.

Tad tāpēc tik ilgi gaidījāt?

Lai indiāņi dabū ādas labā stāvoklī.

Labi, Heton.

Ceru, ka tu vēl ilgi paliksi Kanzasā.

Mēs savāksim naudu par visām ādām.

Ja gadies mūsu pusē, ienāc ciemos.

Aiziet!

- Paldies, Teks. - Apsveicu.

Paldies. Esat mums ļoti palīdzējuši dzelzceļa būvniecībā.

Sāksies īstais darbs. Dzelzceļam jānes peļņa.

Tas atkarīgs no jums.

Nē, mani gaida darbs citur. Mēs mērķējam uz rietumiem.

Gribu, lai jūs pārņemat grožus un palīdzat uzbūvēt pilsētu.

Nē, paldies, mēs atgriezīsimies Teksasā un dzīsim lopus, lai ir ko pārvadāt.

Ja mēs te vēl ilgi uzkavēsimies, šie divi kļūs pārāk civilizēti.

Dosimies prom, kamēr viņš nav sācis ēst ar nazi un dakšiņu.

Vismaz ar nazi.

Veidu te nevar noturēt. Viņš ir īsts nemiera gars.

Indijā viņš dienēja angļu armijā, tad iesaistījās revolūcijā Kubā.

Pēc tam viņš dzina lopus Teksasā, līdz pieteicās karā.

Vai nu viņš ir lielākais ceļinieks pasaulē, vai arī lielākais melis.

Ar patiesu prieku iepazīstinu jūs...

...ar cilvēku, kurš licis pamatus progresam.

Pulkvedis Dodžs!

Dāmas un kungi!

Šodien vēsturē ierakstīta īpaša nodaļa.

Mēs pamatoti lepojamies...

...ka esam izbūvējuši dzelzceļu tik tālu uz rietumiem.

Reiz pienāks diena, un es ticu, ka tas notiks jau tuvākajā nākotnē...

...kad vietā, kur stāvam, sliesies dižena pilsēta.

Pilsēta, kur būs iemiesoti visi rietumu štatu ideāli.

Godaprāts, drosme, krietnums un kultūra!

Visi civilizācijas cēlākie tikumi.

Gara acīm jau redzu neskaitāmus mājokļus, baznīcas un skolas.

Te būs krāšņa pilsēta, īstens prērijas zieds.

Šīs pilsētas nosaukums...

- Nosaukums... - Nu, pulkvedi?

Kā jūs domājat nosaukt šo pasakaino metropoli?

Kā mēs to nosauksim?

Nosauksim tā vīra vārdā, kurš to radījis. Dodžsitija.

Lai būtu Dodžsitija!

1872. gadā Dodžsitija Kanzasas štatā bija lopu audzēšanas centrs...

...un īstena Amerikas lauku Bābele...

...kur mita gan krietni ļaudis, gan laupītāji.

Dodžsitijā ieplūda bagātības no Teksasas lopu tirdzniecības ceļiem.

Šeit godā bija mantrausība un slaktēšana naudas dēļ.

Krogs "Imperiāls"

Lopkopju krogs "Izpriecu nams"

Izpriecu nams "Elite"

"Līksmo dāmu salons"

Šerifa iecirknis slēgts

Dodiet lopiem labi daudz sāls.

Jo vairāk ūdens, jo lielāks svars.

Lopkopība ir varens rūpals.

Lopus te ved no visas pasaules, vai ne?

Gandrīz, dēls. Pieturi manu zirgu.

Jūs nevarat vest prom manus lopus. Kur mana nauda?

Tu to dabūsi, neuztraucies.

Jūs nevarat vest prom lopus, kamēr neesmu saņēmis savus 15 000.

Tāda bija noruna.

Es nevaru skriet uz banku ikreiz, kad izbrauc vilciens.

Ir citi lopu tirgoņi, kas man uzticas.

Varbūt agrāk bija, Saret.

Kopš notikušā ar Semu Čeipinu un Kitu Spraulu neviens neuzticas.

Arī viņi jums uzticējās, bet es gan ne.

Vakarā aiziešu pie jums pēc naudas.

Turiet naudu gatavībā, citādi sadabūšu orderi.

Kārtojot darījumus ar tādiem vīriem, nedrīkst piekāpties.

- Viņiem nevar uzticēties. - Tiesa, tēt, bet mēs tiksim galā.

Pieturi zirgu, dēls. Es tūlīt nākšu.

Nesteidzies, tēt. Savāc visu, kas mums pienākas.

Nāciet! Esam klāt!

- Tu labi izskaties. Skaista kleita. - Paldies.

- Buču veiksmei. - Tev to nevajag.

Jā, kamēr man esi tu.

Man jāiet.

- Saret, es tevi meklēju. - Sveiks.

- Esi gatavs mani pieņemt? - Eju pēc naudas.

- Iešu līdzi. - Man jānokārto dažas darīšanas.

Es pagaidīšu, bet nedomā aizlaisties no manis.

- Tev ir pēdējā iespēja. - Neuztraucies.

Es tūlīt tev pievērsīšos. Iedzer kaut ko.

- Ei, Džek! - Jā?

Ielej Kola kungam, ko viņš vēlas.

- Ko vēlaties? - Kausu alus, lūdzu.

Jā, ser.

Šodien aizsūtījām lieliskus lopus.

Būtu vēl labāk, ja man būtu samaksāts.

Vai tad mēs vienmēr nesamaksājam?

- Esmu dzirdējis, ka ne. - Pārāk daudz klausāties baumās.

Var jau būt. Varbūt arī ne.

Vai jūs mani saucat par meli?

Es jūs nesaucu ne par ko.

- Es vispār negribu ar jums runāt. - Rokas nost no pistoles!

...droši paļaujoties uz atdzimšanu viņā saulē.

Mūsu tēvs debesīs, svētīts lai top tavs vārds.

Lai nāk tava valstība, tavs prāts lai notiek kā debesīs, tā uz zemes.

Mūsu dienišķo maizi dod mums šodien...

...un piedod mums mūsu parādus, kā arī mēs piedodam saviem parādniekiem.

Neieved mūs kārdināšanā, bet atpestī mūs no ļauna. Āmen.

Tāda nāve...

Tik nežēlīga... tik bezjēdzīga...

Tu apsolīji neraudāt, mamm.

- Džon, parūpējies par Kola kundzi. - Jums tas nav jādara, Orta kungs.

- Es pats varu parūpēties. - Jā, Harij.

Tagad tu esi ģimenes galva.

Bēres beigušās. Lūk, viņš. Apcietiniet viņu.

Tie mērkaķi beidzot jāsaņem grožos.

- Ko jūs vēl gaidāt? Ejiet. - Nebakstiet mani. Es protu savu darbu.

- Labdien, šerif. - Jensij.

Man tevi jāarestē par Meta Kola slepkavību.

Tad apcietiniet mani. Ko jūs vēl gaidāt?

- Vai neiebilsti braukt man līdzi? - Iebilstu.

Būs jau labi, Jensij. Brauc līdzi šerifam.

Labi. Brauksim.

Aiziet, vīri! Likums paliek likums.

Acumirkli. Re, kur jūsu rati.

- Pagaidiet! - Bāz viņu iekšā.

Manā pusē ir likums!

Vedīsim viņu uz pilsētu ar vērienu!

Kāda jēga censties Dodžsitijā ieviest kārtību?

Sareta vīri aizbiedē visus apzinīgos pilsoņus.

Viņi pārceļas uz Vičitu un Kanzasu.

Elena, mēs esam kauna traips Amerikas sejā.

Vai zini, ko raksta Ņujorkas avīzes?

Uz rietumiem no Čikāgas nav likuma, bet aiz Dodžsitijas nav pat Dieva.

Diemžēl tas tiesa.

Sievietes vairs nevar droši iet pa ielu.

Ja runājam par bērniem, pat negribas, lai Lī un Ebija pārceļas pie mums.

Viņiem nekas nedraud, ja vien viņi nav tik stūrgalvīgi kā viņu tēvs.

Kopš viņi sasnieguši Teksasu, nav bijis ne vēsts.

Kad viņi varētu ierasties?