A House on the Bayou

TEKSASA

Čau!

Agri esi mājās.

Jā.

Domāju, ka šodien rādīsi māju.

Es to atcēlu.

Viss kārtībā?

Būs.

Es ceru.

Kaut kas noticis Annai?

Nē, viss kārtībā.

Nu tad...

kas notiek?

Es zinu par tevi un Vivjenu.

Ko?

-Es varu paskaidrot. -Es negribu to dzirdēt.

Es gribu, lai tu mani uzklausi.

Apsēdies.

Tas nav tā, kā izskatās.

Protams, ka ir.

Tu kniebies ar sievieti vārdā Vivjena.

Vienu no savām rakstniecības studentēm.

Viņa zina, ka esi precējies?

Man tik ļoti žēl.

Es tev atvieglošu dzīvi.

Es no tevis nešķiršos.

Es mīlu mūsu ģimeni. Man patīk mūsu dzīve.

Netaisos to pazaudēt.

Varam iet pie terapeita.

Pirmkārt,

tu nekad vairs netiksies ar Vivjenu.

Izņemot, lai pateiktu, ka viss beidzies.

Saprotams.

Otrkārt,

mēs to nepieminēsim Annai.

Tam es piekrītu.

Treškārt, aizbrauksim atvaļinājumā.

-Kur? -Ģimenes brīvdienās.

Tu, es un Anna.

-Labi. -Mūsu dzīve, mūsu ģimene

man nozīmē vairāk, nekā jebkas cits pasaulē.

Man arī.

Tagad...

aizbrauc Annai pakaļ uz futbola treniņu.

MĀJA PIE LĪČA

Es vēl aizvien nesaprotu, kāpēc man jābrauc līdzi.

Tu esi pārāk jauna, lai paliktu viena.

-Drīz būsim klāt? -Tas ir pārsteigums.

Kā zinu, ka šo vietu izvēlējies tu, nevis tētis?

Jo te ir karsts, un esam nekurienes vidū.

Un te ir garlaicīgi.

Tu taču zini, kā saka.

"Nav garlaicīgu vietu."

-"Tikai..." -"Garlaicīgi cilvēki."

Tieši tā.

Ja es būtu viņas vecumā,

es arī negribētu te pavadīt nedēļu.

Paldies, ka man izdabā.

-Es to tā nedomāju, tikai-- -Domāji gan.

Paklau.

Es cenšos.

Pacenties vairāk.

Oho!

Pagaidi, līdz redzēsi baseinu.

Sasodīts!

Nelamājies.

Bet patiešām, tēti. Māja ir milzīga!

Mēs tiešām te paliksim?

Es jau mēnešiem par to runāju.

Pat parādīju tev to internetā un teicu, ka gribu atbraukt.

Tu neatceries, ja?

Jā, nu.

Īpašnieks to pārdod, un noalgoja manu aģentūru to izdarīt.

Pēc mēneša to pārdos, bet līdz tam varam palikt.

Viņi to izīrē.

To es tev arī teicu, bet tu neatceries.

Kurš gribētu māju tādā vietā?

Kāds bagātnieks, kuram apnikuši cilvēki.

Atnes somas.

Te ir skaisti.

Vairs tik garlaicīgi nešķiet?

Vai īpašnieks ir ļoti vecs?

Patiesībā, es nezinu, kuram māja pieder.

Tā ir mantojuma daļa. Divsimt akri zemes.

Visu nokārtoja vidutājs.

Gribēja, lai pārdošanu uzņemos tieši es.

Nāc, Tabtab.

Sveiks, mazais.

Neļauj Tabtabam iet ārā, te ir koijoti.

Varu izvēlēties guļamistabu?

Jā. Tās ir augšstāvā.

Kas tagad?

Man jāuzstāda kamera virtuālajai ekskursijai.

Piedod par grīdu.

Jēziņ!

Es labprāt iedzertu.

20 jūdžu attālumā ir veikals.

Redzēju norādi.

Varētu nopirkt ēdienu un vīnu.

Gribēju šovakar pagatavot teļa šniceli.

Vai arī es varu uzcept burgerus.

Mums ar Annu negaršo teļa gaļa.

Labi.

Tad cepsim teļa šniceles.

Nekļūsti riebīga tikai tāpēc, ka kļūdījos.

Es esmu riebīga?

Es vairs nezinu, kā rīkoties.

Tu izdomāji te atbraukt.

Tev paveicās, jo otra iespēja bija šķiršanās.

Nedomāju, ka tev tas būtu izdevīgi.

Jā, tu dabūtu Annu un visu naudu.

Esmu dzirdējis šos draudus iepriekš.

Tad jau tie ir patiesi.

Man tas riebjas.

Man arī.

Zini? Es arī gribu iedzert.

Aizbrauc nopirkt ēdienu un vīnu.

Anna, ejam. Mammai mums ir uzdevums.

-Beidz, es izklaidējos. -Jā, es zinu.

Ņem.

Man vajag palīdzību.

DZĪVĀ ĒSMA UN ZVEJAS RĪKI AUKSTĀKAIS ALUS

Oho!

Izskatās, ka mēs šeit esam pilsētas švīti.

Mēs esam pilsētas švīti visur, tēti.

MODERNĀ MEIČA 99 PADOMI SEKSĀ, LAI DARĪTU VIŅU TRAKU

-Nepalīdzēsi iepirkties? -Piedod, tēti.

Veci modes žurnāli ir interesantāki.

-Ko tu gribi, lai es daru? -Labi.

Teļa gaļa Akcija!

Čau.

Ko tu lasi?

Neko.

No kurienes tu esi?

No Hjūstonas.

Oho. Tik tālu?

Mani sauc Aizeks.

Anna.

Zini? Tu izskaties pēc manas bijušās.

-Tiešām? -Jā.

Tikai smukāka.

Kur jūs ar tēti paliekat? Es redzēju, kā kopā ienācāt.

Mamma arī te ir.

Viņi nevar sadzīvot.

Viņi slikti pret tevi izturas?

Nē, viss kārtībā.

Mēs paliekam lielā, vecā mājā pie ūdens.

Nekurienes vidū.

Šķiet, ka to zinu. 20 jūdzes uz austrumiem?

Jā, laikam.

Tētis atveda.

Cik tev gadu?

Gandrīz 15.

Tiešām? Izskaties vecāka.

Mēs varētu kādreiz kopā paēst saldējumu.

Man ir 18, es aizvedīšu.

Ar ko tu runāji?

Atradi jaunus draugus?

Apklusti.

Kases aparāts salūzis.

Palīdzēsi salikt maisiņos?

Jā.

Mamma teica, ka tev te patiks.

Viņa arī teica, lai nopērc teļa gaļu.

Viņiem nebija.

Paskaties!

-Sprakšķi. -Tie ir šķebinoši.

Par ko tu runā? Agrāk biji sajūsmā!

Jā, kad man bija desmit gadi.

-Izbeidz, tēti. -Zini, ko?

Pieskaiti klāt.

Labi.

Kopā 58 dolāri un 6 centi.

Te būs 60.

Atlikumu paturiet.

Paldies.

Lūdzu, panes.

Tēti, viss kārtībā?

SĀTANS JŪS VĒRO.

Tev tas vecis nešķita jocīgs?

Nē, it kā ne. Kāpēc?

Varbūt kāds veikals ir tuvāk mājām.

Es neiebilstu te atgriezties.

-Tēti. -Jā?

-Man ir dīvains jautājums. -Droši.

Jums ar mammu viss kārtībā?

Kādā ziņā?

Nedari tā.

Nenovirzi sarunu. Mamma tā dara.

Pasaki taisnību.

Laulībā jāiegulda daudz darba.

Dažkārt neizdodas, kā iecerēts.

Jūs šķirsieties?

-Nē, nē, nē. -Nesatraucies!

-Viss kārtībā, man vienalga. -Kurš satraucas?

Visu manu draugu vecāki ir šķīrušies.

-Klausies. -Nekas īpašs.

Nevajag tā domāt, labi?

Nu...

Es mīlu jūs abus.