Dungeons & Dragons: Honor Among Thieves

Tie ir viņi.

Sagatavoties.

Ievedīs vēl divus cietumniekus!

Sagatavoties pietauvot!

Ieņemt pozīcijas!

Prātīgi!

Vārti ir nodrošināti!

Cietumnieks iet!

Lieliski, vēl viens kameras biedrs.

Neņem ļaunā. Tu šķieti jauks.

Izrādīsim visu. Lai vari iekārtoties.

Spainis, kur mūsu čuras sasalst. Un...

Jā, tas arī viss.

Kā tevi sauc, meiča?

Tā ir Holga. Es esmu Edgins. Un tu?

Esmu bijis daudzās kamerās. Nekad neesmu bijis kopā ar sievieti.

Domāju, ka man patiks.

Došu padomu,

Holgai nepatīk, ja viņu traucē, kad viņa ēd kartupeļus.

-Nozīmīgs dienas mirklis. -Aizveries, tu!

Protams. Turpini.

Mazliet kautrējies, ko?

Neesmu tik slikts, kad mani iepazīst.

Neesi tāda.

Mēs varētu būt ļoti laimīgi...

Laikam pirkstus neadīšu, lai ir dūrainis.

Uz ko es cenšos atstāt iespaidu?

Nav laimes, nav likteņa vēlības

Nāc tuvāk vīnogu sulu uzpildīt

Ar labākajiem malkojam un līgojam

Glāzi tukšojam un dienu izniekojam

Pārstāt to dziedāšanu!

Saprati, Tobias.

Rīt sanāk Apžēlošanas padome.

Nesaceries, Ed.

Par ko tu runā?

Džārnatans šoreiz būs padomē. Viņš ir arakokrietis.

Ja kāds mūs atbrīvos, tas būs viņš.

Tas nenotiks.

Es tev saku, Holga, ledu tu cērt pēdējo dienu.

Ar Lordu alianses atļauju

šī Apžēlošanas padome pasludinās spriedumu

Edgina Dārvisa un Holgas Kilgores lietā.

Šis ir otrais gads ieslodzījumā

par zādzību lielā apmērā un krāpšanu.

Padomes uzdevums ir lemt par jūsu apžēlošanu.

Kas jums sakāms?

Paldies, kancler Anderton, cienījamie padomes locekļi.

Pirms sāku, pamanu, ka kanclers Džārnatans nav ieradies.

Vai mums nevajadzētu pagaidīt?

Kanclers Džārnatans kavējas vētras dēļ. Varat sākt.

Skaidrs. Tikai es...

mēs paļāvāmies, ka viņš ieradīsies.

Sāciet vai atsakieties no sava ziņojuma.

Ļoti labi.

Sākšu ar to, ka izklāstīšu apstākļus.

Būsiet pārsteigts, bet ne vienmēr esmu bijis zaglis.

Pirms daudziem gadiem kļuvu par biedru arfistu grupējumā,

spiegu tīklā, kas zvēr cīnīties pret tirāniju,

aizstāvēt apspiestos, neko pretī neprasot.

Mana sieva Zija atbalstīja manu lēmumu, lai gan apzinājās risku.

Dienā noklausījos algotņus,

apstādināju bandītus viņu gaitās...

pat vedu Tejas Sarkanos burvjus tiesas priekšā.

Naktī atgriezos pie mīļās sievas un meitas Kiras.

Godīgi sakot, dažkārt sāku apšaubīt

zvēresta daļu "neko pretī neprasot".

Bet mana sieva vienmēr teica:

"Tev nav jādod mums viss, bet jādod mums sevi."

Ir ziņas par Džārnatanu?

Vai tuvojas? Jo es varu pagaidīt.

Nedzirdējāt, ko teicām?

Sapratu, vētra. Tikai no tā, ko zinu par Džārnatanu,

šķiet, ka viņš īpaši labi sapratīs manu stāstu.

Negribētu gaidīt veselu gadu, lai atgrieztos un...

Turpiniet.

Noteikti. Tātad.

Kad esi arfists, tev, protams, radīsies ienaidnieki.

Un dažreiz ienaidnieki vēlas atriebties.

Neviens garīdznieks nespēj labot to, ko nodarījis Sarkanā burvja asmens.

Viņu atdzīvināt nebija iespējams.

Kopā ar Ziju nomira arī mana uzticība zvērestam.

Atvainojiet, grūti to izdzīvot no jauna...

bez Džārnatana klātbūtnes.

Atkal tas pats?

Bet viņš nedzirdēja svarīgāko par manu pagātni!

Kā viņš var tiesāt mani, nezinot manu motivāciju?

Mēs pilnībā spējam lemt par jūsu lietu bez Džārnatana.

-Turpini taču! -Labi. Kur es paliku?

Naktī atgriezos pie mīļās sievas un meitas Kiras.

To jau stāstīji. Nevelc garumā!

Labi, atvainojiet. Jā, lielos vilcienos.

Nākamie mēneši bija kaunpilni.

Tad es satiku Holgu.

Viņa apžēlojās par mani.

Viņa apžēlojās par bērnu.

Holga bija viszemākās kārtas pilsone.

Pirms daudziem gadiem viņu izraidīja no cilts

par ciltij nepiederošā iemīlēšanu.

Ātri kļuvām kā brālis ar māsu.

Attiecībās valdīja uzticība un savstarpēja cieņa.

Mums nebija ne naudas, ne iespējas godīgi to nopelnīt,

tāpēc nolēmām par godīgumu nerunāt un izmēģināt ko jaunu.

Reibina apjausma,

ka no tā, ko vienmēr esi vēlējies iegūt,

tevi šķir vienīgi stikla rūts.

Jūs droši vien interesē, kā spējām turpināt noziedzīgu dzīvi

ar mazu meiteni mājās.

Mēs viņu neatstājām mājās.

Pasteidzies! Skrien!

Kira nebija vienīgā sabiedrotā. Mums bija Saimons, viduvējs burvis,

un krāpnieks, vārdā Fordžs, kas mudināja mūs tēmēt vēl augstāk.

Drīz kļuvām par komandu.

Jā, mēs bijām zagļi, bet centos panākt, lai ievērojam noteiktas normas.

Nevienam nedarījām pāri.

Un apzagām tikai tos, kuri to izjustu vismazāk.

Bet viss mainījās, kad satikām burvi Sofīnu.

Par viņu neko nezinājām.

Tikai to, ka viņa vēlas, lai palīdzam aplaupīt Korina torni.

Arfistu cietoksnī. Nezinu, vai to zināt.

Džārnatans noteikti zina.

Tornī bija vērtīgas, ļaundariem nolaupītas relikvijas,

un velvei varēja piekļūt tikai arfisti.

Tāpēc Sofīna griezās pie mums.

Sākumā es atteicu. Negribēju nolaisties tik zemu.

Bet tad Fordžs man pastāstīja, ka starp Korina torņa relikvijām

ir Atdzīvināšanas plāksne,

kas spēj atgriezt dzīvē vienu mirušo.

Pat to, ko nogalinājis Sarkanā burvja asmens.

Varat nojaust, kurp tas ved.

-Kāpēc nedrīkstu doties līdzi? -Piedod, Kira, pārāk bīstami.

Tad tev nevajadzētu braukt.

Mums ir viss vajadzīgais.

Vēl ne. Bet šī ir pēdējā reize.

Tici man.

Galvu augšā, drīz atgriezīsimies.

Par plāksni nepastāstīju.

Salauztu sirdi, ja viss saietu dēlī.

Un, nu,

viss sagāja dēlī.

Uz tikšanos, mīļā.

Iebrucēji!

Viņi ir te!

Mēs nevienam nedarām pāri.

Viņa ir Laika sasaldēšanā. Atsaldē, Saimon!

Nevaru. Sofīna ir pārāk spēcīga.

Ņem plāksni. Rūpējies, lai Kira ir drošībā.

Apsolu.

Pat ja padome paturēs mani ieslodzījumā vēl divus gadus

vai visus divdesmit,

tas nebūs pietiekami liels sods par ļaunāko noziegumu, ko pastrādāju...

nozagu savai meitai tēvu.

Bet ziniet, ja izlemsiet mani atbrīvot,

es līdz mūža galam mēģināšu labot šo kļūdu.

Gribi ko piebilst?

Nē, viss labi.

Pirms paziņojat savu lēmumu, es lūdzu jūs pagaidīt...

-Džārnatan! -Atvainojiet, nokavēju.

Nespēju izteikt, kā priecājos tevi redzēt!

-Holga, tagad! -Sargi!

Atlaidiet mani, ser!

Viņa met kartupeļus!

O, Džārnatan!

Apstiprinājām apžēlošanu!

Lido, putniņ, lido!

Viņš vēl elpo.

Es teicu, ka viņš palīdzēs izkļūt!

DUNGEONS & DRAGONS GODS ZAGĻU VIDŪ

Vai Kira te bijusi?

Kādu laiku māja stāv tukša.

Kur Fordžs varēja viņu aizvest?

Nedomāju, ka atstājis Zobenu krastu. Fordžam patīk pilsētas.

Vakariņas jums un sievai?

-Ko? Nē. -Es ar viņu?

-Ar tādām lūpām? -Pretīgi. Tikai dzērienus.

Braucam ar laivu līdz Baldura vārtiem,

tad uz ziemeļiem.

Kamēr meklējam Fordžu, es apciemošu Mārlaminu.

Esi droša, ka to vēlies?

-Ja nu viņš nevēlēsies runāt? -Nav svarīgi, ko vēlas viņš.

-Labi. -Man vajag atvadīties.

Viņš vēstulē rakstīja, ka vairs nav tavs vīrs.

Vai tad tā nebija atvadīšanās?

-Tu nesapratīsi. -Nē.

Nudien nesaprotu.

Vai tā ir...

Sasodīts.

Fordžs ir lords Nevervinters.

Kā tam klaunam tas izdevies?

Kamēr Kira ir pie viņa, man vienalga.

Nāc, ejam.

Paldies, draugs. Kas vainas manām lūpām?

-Pārāk lielas tavai sejai. -Ko?

Daudziem patīk.

Te nekad nav bijis tik daudz cilvēku.

Noteikti ieradušies uz Saulgriežu spēlēm.

Jā, tētis mani aizveda uz pēdējām, pirms tās aizliedza.

Vai kāds uzvarēja?

Viens dalībnieks iekļuva pēdējā raundā,

tad briesmonis aprija viņa augšdaļu, tāpēc...