Cruella

Ak, nē. Mēs sākam šeit? Labi.

No paša sākuma pratu atstāt iespaidu.

Ne visi par to priecājās.

Cik žēl.

Bet es nebiju visu gaumē.

Runājot par gaumi, skat.

Esmu mirusi šīs kaklarotas dēļ.

Bet es sasteidzu notikumus.

No bērnu dienām es sapratu, ka pasauli redzu citādi.

Paskaties!

Tas nav pēc parauga. Tev jārīkojas pēc parauga.

Visam ir noteikta kārtība.

-Tas ir neglīts. -Arī citādi nekā mana māte.

Tas ir nežēlīgi. Tevi sauc Estella, nevis Kruella.

Es neizaicināju viņu, bet gan visu pasauli.

Bet, protams, mana mamma to zināja. Tas viņu uztrauca.

Atceries, tu te iederies tāpat kā citi.

Viņiem ar tevi ir paveicies.

Piekrītu.

Ei, ko teiksi, ja Kruella centīsies gūt pārsvaru?

Paldies, ka atnāci, vari iet.

Labi. Tagad atvadies no viņas.

Uz redzēšanos, Kruella.

Un liec galvā cepuri.

Man tā nav nepieciešama.

Esi pieklājīga. Un laba.

Un draudzīga.

Kā bija tai teicienā?

"Es esmu sieviete. Dzirdi manu rūcienu."

1964. gadā sieviešu kustība vēl nebija modē,

bet drīz tā aktivizējās.

Sveiki, mani sauc Estella.

Skat, sesks izbēdzis.

Skaista jaka.

Sveika, mani sauc Anita.

Estella.

Neņem viņus galvā.

Jau neņemu. Bet tā nebūs ilgu laiku.

"Neņem galvā"?

Vai es neteicu: "Dzirdi manu rēcienu"?

Cīnies! Cīnies! Cīnies!

Visiem tas nepatika.

Tas ir tavs kauna traips.

Labi, tas nepatika ļoti daudziem.

Pietiek.

Viņa to ir pelnījusi!

Bet es atradu draugus neparastās vietās.

Sveiks.

Kā šo draugu.

Te ir suns?

Badijs. Es viņu atradu.

Ne jau šo puisi.

Viņu. Anitu Dārlingu. Cik brīnišķīgs vārds!

Varētu teikt, ka es izrēcu cauri pamatskolai.

Gandrīz.

Domāju, ka ir skaidrs, kas notiks tagad.

Estella, tu esi izslēgta...

Es viņu izņemu no jūsu skolas.

Es viņu izslēdzu.

Par vēlu, jo es izņēmu pirmā, tāpēc tas neparādīsies dokumentos.

Jau pateicu, ka es izslēdzu.

Nepateicāt.

Tā nebija.

Varētu teikt, ka jūsu skolā izaug briesmīgi bērni

bez radošuma vai līdzjūtības.

Bez ģenialitātes.

Tu esi izslēgta.

Izslēgta!

Būt par ģēniju ir viens.

Audzinot ģēniju, nākas saskarties ar grūtībām.

Londona, mēs nākam!

Mums patiesi nav izvēles.

Tev nav skolas. Nav iemesla svinēt.

Nu...

Modes dizaineri mazpilsētā tāpat nav vajadzīgi.

Vai varam aizbraukt te?

RĪDŽENTA PARKA STRŪKLAKA

Rīdženta parks? Ideāli.

Kad nokļūsim pilsētā, pirmais, ko darīsim,

dosimies pie strūklakas un iedzersim tasi tējas.

Un sāksim plānot, kā sekmīgi sākt dzīvi Londonā.

Kāpēc tev mugurā labākā kleita?

Man jāpiestāj vienā vietā pa ceļam uz pilsētu.

Jālūdz draudzenei, lai palīdz mums nostāties uz kājām.

Kādai draudzenei?

Draudzenei, kuras dēļ esam nokļuvušas šajā situācijā.

Es vairs nesagādāšu tādas raizes, mamm.

Es apsolu.

HELLMANHOLA

Es patiešām tobrīd tā domāju.

Kad tāda meitene kā es sola ko tādu,

nevajag viņu vest uz šādu vietu.

Kas šī ir par vietu?

Neņem to nost. Izskatās labi.

Šķiet, labāk izskatās bez tās. Kādu dienu tā būs tava.

Tā ir dzimtas relikvija.

-Pieskatīsi? -Tiešām?

Nāc, Badij.

Estella.

Nopietnā balss.

Paliec mašīnā. Prom nebūšu ilgi.

Mammu!

Tagad nerādies acīs.

Nerādīties acīs ar cepuri galvā?

Tieši tā. Mīlu tevi.

Es tevi vēl vairāk.

Neuztraucies, viņa drīz atgriezīsies.

Es centos nerādīties acīs.

Kažokāda un šifons? Vienā apģērbā?

Bet kā redzat, es solījumu lauzu.

Nedaudz.

Esmu pārliecināta, ka tas būs diezgan ekstravaganti.

Pavisam noteikti, vai ne?

Ej uz austrumu dārzu. Paskatīšos, kā varu līdzēt.

Nodomāju, kamēr mamma aizņemta un apciemo noslēpumaino draudzeni,

nedaudz paskatīties.

Problēma tāda, ka paskatoties es pamatīgi aizrāvos.

Man nebija nojausmas, kur biju un kas tas bija.

Tikai zināju, ka pirmo reizi dzīvē

man šķita, ka iederos.

Badijs diemžēl tā nedomāja.

Badij! Nē!

Noķēru.

Uzliec cepuri, pirms kāds ierauga.

Tālākajos notikumos es varētu vainot Badiju.

Man vajag nedaudz palīdzību, lai varam nostāties uz kājām.

Bet patiesībā to visu veicināju es pati.

Ak dievs!

Pasaulīt!

Es nevienam nestāstīšu un nekad vairs neatgriezīšos.

-Mammu! -Viņa man nozīmē visu.

Nē!

Bez vārdiem.

Noticis šausmīgs negadījums.

Es pie tā biju vainīga.

Policijas komisār Veston!

Sieviete... Viņa man draudēja, pieprasīja naudu. Es...

Es biju nogalinājusi savu mammu.

Man šķiet, ka viņi kādam dzinās pakaļ.

Pārmeklēt apkārtni!

Un tajā brīdī...

Pārmeklēt apkārtni!

...prātīgākais šķita...

bēgt.

Un es bēgu ilgu laiku.

Galu galā nokļuvu Londonā.

Rīdženta parkā.

Bez tējas.

Tas viss notika manis dēļ, Badij.

Mammas nav.

Man nevajadzēja iet iekšā.

Es biju bārene.

Mana kaklarota.

Bēdīgs stāsts.

Ģeniāla meitene kļūst par stulbeni, kas nogalina savu māti

un paliek viena.

Bet jauna diena dod jaunas iespējas.

Vai vismaz pārīti sīku zaglēnu. Horasu...

Ser, iedosiet kādu monētu?

Nē, atvaino.

...un Džesperu.

Labrīt.

Netuvojies!

Horass lielākoties bija kaitinošs.

Atgriezies pie ģimenes, meitenīt!

Džespers bija vērīgākais no abiem.

Viņai nav ģimenes.

Arī tas bija kaitinoši.

Un Vinks bija vienkārši draudzīgs. Atkal kaitinoši.

Badij!

-Ei! -Nāc, Horas.

Bet viņi bija labākā izvēle, lai nenokļūtu cietumā.

Stāt!

Policija!

Mazie palaidņi!

DUMPĪGĀ SIRDS, IESPĀRDI VIŅIEM

Izdevās. Šķiet, viņa vairs neseko.

Tu domā?

Kur mēs esam?

Kāds ir tavs stāsts?

Kur ir tavi vecāki?

Mamma ir mirusi.

Es nepastāstīju to, ka es viņu nogalināju.

Domāju, ka tev jāpaliek te, jāpievienojas bandai.

Kas viņai jādara? Ko? Mēs par to neesam runājuši.

Tagad runājam. Un mums varētu noderēt meitene,

lai izskatītos nevainīgi un novērstu uzmanību.

Gribēju kļūt par modes dizaineri, nevis zagli.

Tev īsti nav izvēles. Tikai mēs.

Viņam taisnība. Es biju bēgle.

Viņa atkal pinkšķ?

Viņai mamma nomira. Atceries, kā tas bija.

Un es zināju, ka policija meklēs šo.

Velna milti!

Man jānokrāso mati.

Es nezinu, izskatās tīri labi.

Būt par zagli noteikti nebija mammas sapnis,

bet viņas vairs nav.

Neuztraucieties, tas ir tikai sākums. Notiks vēl daudz sliktā.

Es apsolu.