The Man from Toronto

Labi, sākam.

Sākam!

Sveika, pasaule! Esmu Tedijs Džeksons, laipni lūdzu "Teddybands".

Labi. Klausieties, hanteles ir vakardiena.

Topā ir saites.

Kāpēc? Jo tām ir vislabākā pretestība.

Tās var izstiept, darīt, ko grib.

Labākais palīgs treniņā.

Trenējiet, līdz rodas sajūta.

Velns, es sajutu. Acī.

Trāpīju pa aci. Nolādēts.

Simt.

Kā iet, pasaule?

Šeit Tedijs Džeksons ar "Teddyburn".

Jaunums - divas gaisa necaurlaidīgas plastmasas plēves.

Iedomājieties piecus kopā sastiprinātus atkritumu maisus,

kas nelaiž cauri neko, izņemot sviedrus.

Ak kungs.

Man reibst galva. Velns. Pagaidiet...

Fitness...

Sveiki! Kā sviežas?

Šeit Tedijs Džeksons. Vēlos piedāvāt jums jauno "Teddybar".

Zinu, ko domājat. "Tedij, kas tas ir?"

Tūliņ sīki izstāstīšu. Stienis ar regulējamu augstumu.

Kāpēc es to radīju?

Tāpēc, ka citi stieņi ir pārāk augsti.

Šo var noregulēt ērtā augstumā. Pareizi!

Noregulējiet savā augstumā un pievelcieties visu vakaru.

Aiziet! Uz priekšu!

Oi, velns! Lorij!

Ak dievs... Nu taču!

Lorij...

"Teddybar" uzkrita uz galvas. Nolādēts!

-Ak Tedij. -Tā notiek, tiklīdz sāku filmēt.

Izgudro kaut ko mazāk bīstamu.

JŪTA

Vari nerunāt ar mani, bet visi runā ar viņu.

Tas tiešām ir liels gods.

Strādāju ar viņu pāris dienas,

bet viņš ir trenējies Francijas īpašajos spēkos, tāpēc iztur...

Piedod. Sievas ēdiena atliekas.

Pirms sākam, vēlos mazliet pastāstīt par sevi.

Mani audzināja vectēvs.

Pie aizsaluša ezera simt kilometru no nekurienes.

Viņš bija laipns cilvēks.

Iemācīja daudz ko noderīgu.

Kādā spirgtā pēcpusdienā makšķerējām uz aizsalušā ezera

un pamanījām tuvojamies lielu stāvu.

Tas bija grizlilācis.

Vectēvs uzkliedza, lai bēgu,

tāpēc es metos prom, ko mazās kājeles nes.

Kad atskatījos,

saņēmu pēdējo

sava nelaimīgā vectēva mācību.

Lāčiem ir ļoti asi nagi,

ar ko tie atdala savu vēl dzīvo upuru ādu.

Es tev to stāstu, jo tad, kad tu lūgsies, lai ļauju tev dzīvot,

es nedzirdēšu tavus kliedzienus.

Visas manas jūtas palika uz tā aizsalušā ezera.

Tu velti tērē laiku.

Kad atņemšu tev acis, ausis un olas,

visus tavus maņu orgānus,

ja vēl nebūsi pateicis to, kas mani interesē...

-Lūdzu. -...es tevi izfilēšu

kā tas lācis manu vectēvu.

Grenkins!

Velvels Grenkins.

Kastro iela 275.

Velvels Grenkins ir tur, zvēru.

Es stāstīšu par šo dienu saviem mazbērniem.

Vai nevienam.

Nekad.

Tu man patīc.

Pasaki sievai, ka slepenā sastāvdaļa ir kadiķogas.

Tikai lai nepērk veikalā.

Atgādina zaķu spiras, tāpēc labāk vispirms paosti.

Velns, kas viņš bija?

Nē!

Labrīt, Jorktauna! Desmit pāri astoņiem skaistā pirmdienas rītā.

JORKTAUNA

Bērni ar mani nerunā, un es pat nezinu, kur viņi ir.

Skat, kas pamodies!

Apsveicu dzimšanas dienā!

Cik pulkstenis?

Šķiet...

bērniņa taisāmais laiks.

Varam pamēģināt to nepatīkamo pozu.

Tev tajā ir labi.

-Es runāju par sevi. Jārūpējas... -Bērnu?

...par sugas turpināšanu.

Ko? Tikai cenšos paskaidrot.

Es dzirdēju. Bet tu saproti, ka to nedrīkst "satedijot"?

Ko tu runā, dārgā?

Firmā radies jauns vārds.

Ja palīgs kaut ko sačakarē, to sauc par "satedijošanu".

Manā vārdā nosaukta laža?

-Tu tagad esi darbības vārds. -Tas pieder pagātnei.

Kāpēc runājam par pagātni? Pievērsīsimies tagadnei.

Paskaties. Nu paskaties.

ONANKOKA VIRDŽĪNIJA

Onankoka Virdžīnijā?

Noīrēju namiņu, kur nosvinēt tavu dzimšanas dienu.

-Daudz laika bērniņa taisīšanai... -Kas tas ir?

Nespēju salasīt. Burti ir padzisuši.

Tas ir rezervējums, mīļā.

Brauksim vakarā. Ideāli.

Paldies.

Vairs nesačakarēšu tavas dzimšanas dienas.

Runājot nopietni, tu izstāstīji Mārtijam savu biznesa ideju?

Vēl neesmu runājis ar viņu.

Es gaidu īsto brīdi.

Īstais brīdis var nepienākt. Vienkārši aprunājies.

Tev pilnīga taisnība.

Aprunāšos. Jau šodien.

-Šodien? -Viņš to iemīlēs.

Peļņa būs nenormāla.

Nomaksāšu nodokļa parādu, izremontēšu māju.

Tā būs.

Varbūt sāksi ar spuldzēm un printera toneri?

Tā ir "satedijošana", vai ne?

Labi. Nopirkšu spuldzi.

-Un toneri. -Un toneri.

-Labrīt! -Es zinu, zinu.

Es taisos iegriezties sporta zālē.

Atnāc gan, Betij!

Sapņo spraigi, boksē baigi.

Lūdzu, draugi.

Mārtija sporta zāle tepat aiz stūra.

Beidziet pierīties, nāciet atspiesties!

Bezkontakta bokss, Mārtij.

Bezkontakta bokss.

Kolosāla ideja.

Te viss ir aprakstīts.

SPORTO TIEŠSAISTĒ

Tas joprojām būs bokss, tikai bez kontakta.

Tas ir pats skaistākais.

Skaties! Slodze tāda pati kā vienmēr.

Tikai es tev nepieskaros.

Baigi aizrāvos ar šo ideju

un jau nofilmēju pirmo videotreniņu,

lai uzzinātu viedokli.

Trīs komentāri.

Jautājumi ir ļoti vienkārši. "Kas tas ir?"

Šī...

Vienkārši sagremo.

...varētu būt tava visstulbākā ideja.

Pārdošana nav tava sfēra.

Teikšu godīgi, es tādu vārdu nezinu.

Ko tu centies pateikt?

-Nāc es tev kaut ko parādīšu. -Jā. Labi.

Tavas skrejlapas.

Iztērēju par tām visu reklāmas budžetu,

bet neviena jauna klienta.

Kuru katru dienu, kuru katru minūti būs.

-Tikai esi pacietīgs. -Nāktu,

ja tu būtu uzrakstījis adresi.

Ko?

Kam vispār vajag adreses?

Maniem klientiem.

Ja gribēs, tad piezvanīs.

Telefona numuru arī esi izlaidis.

-Nolādēts. Tiešām? -Tedij, tu esi jauks puisis.

Tik tiešām.

Bet man vajag cilvēku ar tvērienu.

Man ir tvēriens.

Tu mani atlaid?

Man vajag darījumu slēdzēju.

Bezkontakta bokss.

Reāls darījums.

-Piedod, Ted. -Mārtij, es ļoti centos.

Tāds muļķis.

ONTĀRIO

KURATORE

Jā, kundze.

Esi gatavs pastrādāt?

Es strādāju pie savām brokastīm.

Atliec brokastis.

Uzticamam klientam

ir pasūtījums par diviem miljoniem dolāru.

Visu cieņu, es klausos.

Tā jau domāju.

Divdaļīga operācija.

Viens miljons par katru daļu.

Šāds honorārs gadās reizi desmit gados.

-Kur? -Onankokā Virdžīnijā.

Septiņos vakarā. Pasteidzies.

-Sveika! -Sveiks! Tu esi klāt.

Mans mazais avokado.

GPS rāda, ka būsim galā ap sešiem.

Nevaru vien sagaidīt.

Tādā gadījumā tūliņ pat ģērbšos.

-Labi? -Jā, lieliski.

Pagaidi!

Kā gāja pie Mārtija?

-Kā gāja pie Mārtija? -Jā.

Nu... Jā, lieliski.

Tas neesot stulbākais, ko viņš dzirdējis, tāpēc...

-Lieliski. -Jā.

Es lepojos ar tevi.

Es arī ar tevi lepojos!