The Little Mermaid

"...BET NĀRAI NAV ASARU,

TĀPĒC VIŅAI JĀCIEŠ DAUDZ VAIRĀK."

HANSS KRISTIANS ANDERSENS

Uzmanīgāk!

Vēl harpūnas!

Sagatavojiet tīklus, vīri!

-Nogaliniet, pirms ceļat uz klāja! -Kur viņa ir? Rādiet!

Pagaidi! Pagaidi!

Veikla gan!

-Dod vēl vienu! -Viņa aizbēgs!

Paskat, šī tev smaida.

Netrāpīju.

-Vēl vienu. -Nu, vēl vienu!

Paklau! Paklau!

Malā! Nost!

Ko jūs darāt?

-Tā ir nāra! -Nāra?

Paskaties taču!

Kas jums nāk prātā?

Šie ir bīstami ūdeņi.

Un bīstams laiks.

Šonakt uzlēks Koraļļu mēness.

Mēļo, ka Jūras karalis tad sapulcina savas meitas nāras,

lai tās vilinātu jūrniekus nāvē.

-Ej nu ej? -Jā.

Paši stiprākie vīri nespēj pretoties viņu vilinājumam.

Tās ir vecas tenkas.

Atpakaļ pie darba!

-Iesim, puiši. -Vai redzējāt?

Ko tad, Hokins?

Sānvējš sacēla ņirbu vilni, tas arī viss.

-Jūras karaļa izdarības. -Nāc palīgā, draugs.

Ievilktu dzelmē kā likts, ja spētu.

-Jākustas ātrāk! -Paceļam buru!

Tauva par īsu.

Kur princis Ēriks?

Kuģa priekšgalā, ser Grimsbij.

Ērik!

Ko jūs tur darāt?

Tūlīt pat nāciet šurp!

Ak, neraizējies tik ļoti, Grimsbij.

Sauciet mani par savtīgu,

bet nevēlos ziņot karalienei,

ka viņas dēls pārvēlies pār bortu man acu priekšā.

Turklāt savā dzimšanas dienā.

Uz krastu dodas kāda spāņu galeona.

Mēs varētu tai sekot ostā

un aplūkot atvestās preces.

Mūsu kuģis jau tāpat ir pilns.

Septiņas nedēļas esam bijuši pakļauti briesmām jūrā.

Šovakar mēs dosimies mājās.

Ērik.

Paklausieties taču!

Jums jābūt piesardzīgākam.

Uzmanies, Grimsbij!

Manas meitas no Septiņām jūrām,

vēlos, lai katra man izstāstāt jaunumus.

Tamika, Perla,

priecājos jūs redzot.

Kaspija, Indira,

no sirds priecājos, ka esat ieradušās.

Mala,

Karīna...

Kur tad Ariela?

Sebastjan?

Tev bija uzdots atvest Arielu.

Es centos, majestāt...

Taču tas bērns ir ietiepīgs.

Vēl šorīt viņai atgādināju par tikšanos.

Ko viens vēžveidīgais var padarīt?

Tu vari viņu uzmeklēt.

-Jā, majestāt. -Jā.

Tiks darīts.

"Jā, majestāt. Tiks darīts, majestāt."

Kas tur grūts - atrast vienu nāru.

Varbūt nāksies pārmeklēt visu okeānu.

Kur tu esi, bērns?

Mēs nedrīkstam doties tik tālu no pils, Ariela.

Dosimies atpakaļ.

Kā tas lietojams?

Peldam, Ariel. Lūdzu!

Plekste, neesi nu tāds gupijs!

Es neesmu gupijs.

Man šķiet, ka tālāk nevajag iet.

Pagaidi.

Kas tas ir?

Tādu es neesmu redzējusi.

Nāc!

Ariela! Pagaidi mani!

Tu zini, ka neprotu peldēt tik ātri.

Tu tikai paskaties!

Laikam šis kuģis izmantots kaujās.

Jā, lieliski.

Tagad dodamies prom.

-Kļūst aukstas spuras? -Man, vai?

-Nebūt ne. -Tad labi.

Tad paliec šeit un skaties, vai nenāk haizivis.

Jā, labi.

Ko?

Ariel, pagaidi!

Tu tiešām domā, ka šeit varētu būt haizivis?

Ak, Plekstīt.

Paskat tik!

Tik sīku trijžuburi neesmu redzējusi.

Es esmu karalis Plekste, Septiņu jūru pavēlnieks!

Kāpēc cilvēkiem vajag tik sīku trijžuburi?

Gan Grābsle zinās.

Viņai vienmēr ir padoms.

Vai tu rimsies?

Tas ir tavs atspulgs.

Nomierinies.

Nekas ļauns nenotiks.

Plekste, uzmanies!

Plekste!

Viss kārtībā, Plekstīt?

Kāda runa.

Esmu redzējis arī lielākas haizivis.

Galvenais ir nepadoties.

Parādīt, kurš galve...

Nebēdz, Plekstīt. Tā ir Grābsle.

Ariel, meitēn! Kā sviežas?

Neliecies traucēties. Paķēru uzkodu.

Grābsle, mēs atkal atradām dārgumus.

Jā. Apmeklējām nogrimušu kuģi,

un tas bija baiss.

Cilvēku mantas.

Tā, tā. Rādi šurp.

Rādi šurp.

Kas tas varētu būt?

Oho!

Šis...

Šis ir... Jā.

Šis ir ārkārtīgi neparasts.

Kas tas ir?

Tas ir...

Tas ir plodertrekteris.

-Plodertrekteris. -Jā.

Cilvēki ar to ieveido matus.

Mazliet jāuztin...

Mazliet jāparauj. Reizēm izkrīt kāds kušķis.

Un rodas mākslinieciski tīkama konflagrācija,

kas skaitās īpaši moderna.

Tiešām? Es gribētu to redzēt.

-Bet nevari. -Plekste.

Tu taču to zini.

Tēvs joprojām nelaiž virspusē?

To darīt ir aizliegts.

Viņš uzskata, ka cilvēki ir barbari.

Tie nav tik ļauni.

Ja vien neesi kokosrieksts.

Tos viņi ienīst.

Es zvēru. Tiklīdz tiek tam klāt,

tūlīt sadauza gabalos. Savāda rīcība.

-Un kas ir šis? -Ariela!

Esmu izskraidījis pusokeānu, viņu meklēdams.

Ariela!

Sebastjan!

-Lūdzu, piedod! -Ariela!

Ko tu tur augšā dari?

Niekojies ar tukšpauri, kurš neatšķir peldēšanu no lidošanas?

Paklau!

Esi pilnīgi aizmirsusi, ka šonakt uzlēks Koraļļu mēness?

Ak nē!

Ak jā!

Karaļa Tritona meitu sanāksme,

uz kuru viena neieradās.

Tēvs mani noslānīs!

-Piedod, Grābslīt. Jāskrien! -Jā.

Atā, mīļā. Man arī.

Jāuzelpo.

Jā, steidzies mājās, princesīt.

Nedrīkst taču nokavēt tētuka sanāksmi.

Varbūt es arī pievienošos.

Bet ak vai, cik žēl.

Lielais brālis piemirsis uzaicināt Urzulas tanti.

Jau atkal.

Man pašai būtu jārīko svētki, nevis jāgaida, kad tikšu ielūgta.

Cik varenas dzīres mēs rīkojām, kad vēl dzīvoju pilī!

Tagad esmu kļuvusi par ģimenes izstumto.

Pagalam nonīkusi un izdilusi.

Padzīta, apkaunota, pusjukusi,

šajā šaurajā, tumšajā aizā jau 15 gadu.

Kamēr tētuks ar izlepušajām meitiņām svin Koraļļu mēness parādīšanos.

Es viņiem sarīkošu jautrību.

Beidzot esmu atklājusi kādu tētuka vājību.

Jā.

Rudmates aizraušanās ar cilvēkiem

radīs ilgi gaidīto iespēju.

Tas ir bezatbildīgi.

Māsas šeit uzturēsies tikai vienu Koraļļu mēness fāzi.

Vai kāda no tām kādreiz kavē satikšanos?

Nē, tev taisnība.

Lūdzu, piedod.

Ariela nav vainīga.

Pētījām apkārtni, mūs vajāja haizivs...

Haizivs?

Tātad atkal biji devusies pie kuģu vrakiem?

Tie ir bīstami ūdeņi.

Tev par mani nav jāraizējas.

Tomēr es raizējos, manu mazulīt.