Ghostbusters: Frozen Empire

Var galu pasaule ņemt liesmās vai ar' ledū sasalt

Es, vēlmju varā bijis, pasaul's galu liesmās redzu

Bet, ja tai divreiz iznīkt lemts, es naidu pazīstu

Lai teiktu: iznīcībai arī ledus lieti der

Un būs tas pietiekams

Roberts Frosts

Ņujorka, 1904. gads

Aiziet!

Manhatanas dēkaiņu biedrība

Ledains aukstums.

Palīdziet!

SASALUMA IMPĒRIJA

Temperatūra

Nav labi.

Riteņbraucējs!

Fotons reģistrējas viesnīcā.

Varētu bez anekdotēm? Es apvemšos.

Sarkanā gaisma!

Nesējs: "Vai aiznest jūsu somas?"

Fotons: "Paldies, nē. Aiznesīšu gaismas ātrumā."

Vareni.

Ieslēgsi kondicionieri? Karsti kā krāsnī.

Kondicioniera nav.

Nav arī strāvas.

Trev, vajag strāvu!

Nerunā ar mani tā. Man ir 18, esmu pieaudzis.

Nečīksti, strādājam.

Man algu nemaksā. Tev maksā?

Nē. - Forši.

Kurš vēl jūtas ekspluatēts?

Mūsu alga ir atmiņas.

Nekas traks.

Tiešām nekas traks. Mamma tā saka.

Lūdzu!

Burvīgas ziņas no aizmugures. Logi neveras.

Atvēršu durvis.

Nē, Fībs! - Sastrēgumos šāvēja sēdeklī ne!

Vē, cik riebīgi!

Elles ķēķa kloākas pūķis.

Saturieties!

Būšu ārpusē. - Fībij!

Kas ir, Kelij?

Es esmu mamma. Sauc par mammu.

Mani sauc par Geriju. Kā vēlies, vienalga.

Viņš aizbēgs. - Fībija Spenglere, paliec iekšā.

Man ir jānomedī spoks.

Nujā, tas bija forši. - Gerij, nu vai zini!

Zinu, piedod. Bet viņa tik forši to pateica.

Stumies iekšā!

Nedzirdu kodolu paātrinātāja troksnī!

Laid laukā!

Varbūt pateiksi "lūdzu"?

Es svīstu kā pirtī.

Sekosim.

Nu nē. Viņi tiks galā.

Draņķīgas ielas.

Pastūrē tu šo katafalku. - Esmu stūrējis.

Ja tu iedotu atslēgas... - Tagad ne, Trevor.

Aiziet, Trevor!

Ķer ciet, Trev!

Pārāk augstu. - Mēģināšu.

Lai veicas, mammu!

Nu taču.

Uz redzīti, ezīti.

Ir!

Noķēri? - Jā! Noķēru!

Jā! Jā!

Fībij!

Neviens nav cietis?

Nu kas tur novieto riteņus?

Pilsētā apturēta satiksme,

jo spoku vajāšana lielā ātrumā

nodarījusi postījumus Manhatanā.

Atklāti sakot, brīnums, ka nav bojāgājušo.

Tādu postu spoku mednieki nebija nodarījuši

kopš Brīvības statujas incidenta 1989. gadā.

Pērn pamatlicēja Īgona Spenglera pēcnācēji

saņēma veca ugunsdzēsēju depo atslēgas, -

to bija atpircis filantrops

un bijušais spoku mednieks Vinstons Zedemors.

Pirms desmitiem gadu ņujorkieši sauca:

"Spoku mednieki!"

Sagatavot jauno ierīci!

Neitronu stroķis uzlādēts!

Tagad jautājums nav "Kam piezvanīsiet?"

Tagad ir "Kas maksās par postažu?"

Trīs laternu stabi,

divi "Prius" un vesela rinda nomas velosipēdu.

Milzīgs kaitējums.

Jā, bet nedrīkst pieļaut, ka kloākas pūķis

lidinās pa Soho kā pa Viduszemi.

Viens jūsējais sēž braucoša auto ārpusē,

haotiski šaudās ar lāzerpistoli.

Lāzerpistole? Ko? Tas ir protonu bloks.

Tas ir ierocis.

Zinātnes ierocis.

Nerada nekādas briesmas.

Tā vis nav. Pārnēsājams protonu paātrinātājs.

Cik tev ir gadu?

18. Es esmu pieaudzis.

Es nerunāju ar tevi. Ar viņu.

15. - Nepilngadīgā!

Mēs neļaujam bērniem strādāt policijā.

Neļaujam dzēst ugunsgrēkus.

Un noteikti neļaujam būt par spoku medniekiem.

Mister... - Ser.

Piedod. Mēra kungs, vai ļausiet aizstāvēties?

Vai redzat mantiju? Es neesmu tiesnesis.

Gerijs.

Jūs Fībiju Spengleri nepazīstat tik labi kā es.

Proti, apbrīnojama meitene.

Tiešām mērķtiecīgāka, prasmīgāka, spējīgāka

nekā jebkurš man zināmais pieaugušais.

Kādās attiecībās esat ar nepilngadīgo?

Vai esat viņas vecāks?

Nu paklau...

Birkas.

Nē, viņas audžuskolotājs.

Mister Grūberson, jūs neesat viņas tēvs.

Esat viņas darbadevējs.

Nē, mēs viņai nemaksājam.

Vēl pārkāpums - bērnu nostrādināšana.

Gerij. - Jā.

Viņa varētu būt jaunākā spoku medniece.

Izdalīt uzlīmes vai tamlīdzīgi.

Pārējos es pats personīgi saukšu pie atbildības.

Un es nelikšos mierā,

līdz depo, ko saucat par mājām, tiks nojaukts.

Mammu? No griestiem atkal tek.

Aizraujošs noslēpums detektīvpuisim.

Melnā pelējuma noslēpums. Ļoti aizraujoši.

Un tu esi aizgājusi. Lieliski.

Atdod formastērpu.

Nav taisnīgi.

Varbūt nākamos gadus būsi īsta tīne.

Ja būtu 18. gadsimts,

es jau būtu strādniece ar četriem bērniem.

O! Tad es būtu vecmāmiņa.

Nē. Tu būtu mirusi.

Cik mīļi! Spoku vecmāmiņa.

Ūū! Tako!

Re, ko atradu filmu vakaram. - Ģimenes filma?

Ceru, ka ne.

Par kanibālu ģimenīti.

Viņas ir māsas. - Paņem slazdu.

Sūdzēšos nodarbinātības padomei. - Pamatosi?

Esmu spoku medniece. Izglābu pasauli.

Manuprāt, izglābām mēs.

Klau, pieskatīsi pupiņas?

Tu biji apsēsts suns.

Spoku suns!

Nesaprātīgs lēmums!

Atkal ēduši našķus!

Liksiet gaidīt līdz 18 gadiem?

Tikai trīs gadus. Esi jauna, priecājies par dzīvi.

Laiks, kad drīkst pieļaut muļķības, kļūdas.

Atlikušo mūžu būsi spoku medniece.

Jums trīs gadi neko nenozīmē.

Sīka, nenozīmīga jūsu mūža daļa.

Proti, esam veci. - Sapratu.

Tu neesi vienīgā Spenglere.

Tas ir mans aicinājums.

Tu tāpat vien nolēmi medīt spokus.

Es arī.

Es Oklahomā pētīju zemestrīces.

Gājām ar tavu mammu vakariņās.

Pārvērtāmies par suņiem.

Gandrīz īstenojām pareģojumu par pasaules galu.

Varens pirmais randiņš.

Abi pameņģējāmies. - Jā gan.

Nu gan riebīgi.

Tevi es saprotu, tu esi zinātnieks.

Bet es... Bet viņa ir tikai...

Rūpīgi izvēlies nākamos vārdus.

Viņa zina tādus vārdus? - Varēji mani atbalstīt.

Labi būt bērnu draugam, bet jābūt arī skarbam.

Vai tas būtu manā ziņā? - Es tā ceru.

Es gribu būt kas vairāk nekā viņu draugs.

Tikai nezinu, ko drīkst.

Es atļauju.

Labi. Lieliski.

Tikai brīdinu. Es varu iedvest bailes.

Jā, tu esi monstrs.

Tu pat nenoj...

Neskaties uz mani tā.

Tu smejies?

Smejies man tieši sejā?!

Piedod, nebija labi. Dažreiz bail pašam no sevis.

Pret tevi būšu mīļš.

Skarbs tikai pret taviem bērniem.

Tieši to es gribu.

Nu, kurš ir izbadējies?

Ar izolācijas boksu viss kārtībā?

Vienmēr ir vieta vēl vienam spokam.

Kad iedegas zaļā...

Nu taču!

Kad iedegas zaļā...

Slazds no spoka ticis vaļā.

Sākam pēc trim, divām...

vienas.