Dickinson

Emīlija Dikinsone piedzima 1830. Gadā Amerstā, Masačūsetsas štatā.

Visu mūžu viņa nodzīvoja tēva mājās.

Mūža nogalē viņa reti pameta savu istabu.

Izņemot dažus, pārsvarā anonīmus, darbus, viņas dzejoļi netika publicēti.

Pēc viņas nāves dzejoļi tika atrasti.

Tie ir savdabīgi un valdzinoši.

Gandrīz 2000 dzejoļu, noslēpti viņas lādē.

Hm...

Emīlij!

Emīlij, mosties!

Ak!

Tev jāatnes ūdens.

Ir četri no rīta, Lavīnij.

Es rakstu.

Māte saka - tas jādara tev. Es sanesu vakar.

Kāpēc Ostins to nedara?

Ostins taču ir zēns.

Kāds stulbums!

DIKINSONE

PIE NĀVES DOTIES NEPRATOS

Pie Nāves doties nepratos -

Nepratos...

To ūdeni vajadzēja jau pirms stundas.

Kur tu biji?

Ak, Emīlij, tie spaiņi ir pustukši.

Tu visu esi izšļakstījusi.

No tevis nav nekādas jēgas. Nekādas.

Vai nevar pieņemt kalponi?

Nekādā gadījumā.

Mums ir seši zirgi. Varam atļauties arī kalponi.

Ņem, Vinnij! Puķe.

Man?

Kad tavs tēvs mani apprecēja,

es teicu, ka būšu labākā saimniece visā Hempšīras grāfistē.

Nē, visā Jaunanglijā.

Es labāk noberzīšu ādu no rokām nekā pieņemšu kalponi.

Un es audzinu jūs tā, lai jūs būtu tādas pašas.

Bet es negribu...

Kādudien tu būsi laba saimniece, Emīlija Dikinsone.

Tagad tev jāiet saģērbties.

Pie tevis nāks vēl viens kungs.

Kungs?

Mamm, nē!

Viņš varētu kļūt par tavu vīru.

Tik romantiski.

Un netaisi tādas muļķības kā pagājušo reizi.

Es pienesu ziedojumu.

Tu nabaga vīram iemeti klēpī beigtu peli.

Jā.

Kā kaķis.

Tu neesi kaķis, Emīlij.

Nē.

Diemžēl esmu sieviete.

Tie plāceņi ir preciniekam.

Kāpēc man nav neviena precinieka?

Jo necenšos tevi izprecināt. Tev saimniekošana padodas ļoti labi.

Man jānomirst vecmeitās tāpēc, ka varu atnest ūdeni?

Dzīve nav taisnīga, Lavīnij.

Sveiki!

Emīlij, izbeidz!

Sveika, Emīlij!

Paskat tik!

Džordž!

Sveiks!

Vai esat jau pazīstams ar manu meitu?

Tas ir Džordžs. Viņš ir Literātu klubā kopā ar Ostinu.

Mēs bieži pavadām laiku kopā.

Es tikko stāstīju Džordžam,

cik tu būsi laba sieva.

Cik taupīga un akurāta tu esi visos darbos.

Jā, esmu īsts ķēriens.

Sēdi, kā dāmai pieklājas!

Džordž, vai varam iziet parunāt?

- Protams! - Lieliski.

Mēs būsim uz lieveņa. Neizspiego mūs!

Ak! Jā.

Tu taču zini, ka es tevi neprecēšu.

Nekad nesaki "nekad", Emīlij!

Kā tu raksti savā dzejolī: "Man Māju vietā - Iespējas."

Jauki.

Man patīk, ka mani citē.

Kāpēc tu mani neprecēsi?

Tu nesaproti. Es nevienu neprecēšu.

Tava māte saka ko citu.

Man ir viens mērķis uz šīs zemes -

kļūt par labu rakstnieci.

Vīrs tam pieliktu punktu.

- Es nepieliktu. - Mm.

Tā tu saki tagad.

Bet pamazām pieliktu gan.

Es tevi neprātīgi mīlu.

- Žēl gan. - Vai ir kāds cits?

Jā, vispār ir gan.

Kurš? Es viņu nogalināšu.

Tu nevari viņu nogalināt.

Viņš ir Nāve.

Kas?

Es mīlu Nāvi.

Viņš katru nakti vizina mani savā karietē.

Viņš ir tāds džentlmenis!

Ellīgi seksīgs.

Tu esi tik dīvaina!

Kāpēc tu man tā patīc?

Es tevis dēļ izdarītu jebko.

Kaut ko tu tiešām varētu izdarīt.

Saki!

Tu taču vēl esi literārā žurnāla redaktors?

Nu, līdzredaktors.

Bet jā.

Es gribu, lai tu publicē šo.

O!

Tu beidzot ļauj publicēt savu dzejoli?

Neesmu droša, vai tas ir gatavs, bet jā - es...

Šis ir īstais brīdis. Mums ir brīva vieta jaunajā numurā.

- Tiešām? - Es varu to ielikt.

To drukās jau rīt.

- Rīt? Tiešām? - Jā.

Visi zinās, kas ir Emīlija Dikinsone.

Bet paga...

Kas ir?

Nevar drukāt manu vārdu.

Kāpēc ne?

Tēvs neatbalsta to, ka sievietes publicējas.

Nu beidz!

Tas ir muļķīgi.

Tu esi ģeniāla, Emīlij. Viņam tas jāatzīst.

Vai nevarētu ielikt tikai iniciāļus, "anonīms" vai ko tādu?

Nē, nekādā ziņā.

Tu esi pelnījusi atzinību.

Tev nevajadzētu piekāpties tēvam.

Zini ko?

Lai iet. Lai iet!

Publicē to ar manu vārdu!

Paldies, Džordž.

Katrā laikā, mis Dikinsone.

Tas bija šausmīgi.

Jā, Emīlij.

Tu atkal visu sabojāji.

Viņa nesabojāja. Viņi skūpstījās. Es redzēju.

Skūpstījās?

Ak kungs, kas ar tevi notiek?

Tu pati mani visu laiku met priekšā šiem vīriešiem.

Es tevi nemetu.

Met gan. Tas ir pazemojoši.

Tu mani iesmērētu gan atraitnim, gan kroplim. Jebkuram, kas ņemtu.

Visa Amersta zina, cik ļoti tu gribi tikt no manis vaļā.

Par ko tāds satraukums?

Māte atkal cenšas no manis atbrīvoties.

Es apprecējos 18 gados, Emīlij. Ir pēdējais laiks tev iziet pie vīra.

Un izvākties, tu gribi teikt?

Jā, tā notiek, kad meitene apprecas.

Kāpēc nevienam nerūp, vai es tikšu pie vīra?

Emīlijai neviens nav jāprec, ciktāl tas attiecas uz mani.

- Paldies, tēt. - Mm.

Jēziņ, vismaz kāds te necenšas mani izmest no ģimenes.

Tad tu viņai ļautu palikt mūsu mājā līdz pasaules galam?

- Caurām dienām neko nedarot? - Es daru daudz ko.

Ak tā. Piemēram?

Es atradu tās putnu ligzdas.

Labi, dāmas, laiks nozust,

lai es varu mierīgi izbaudīt savu pīpi un laikrakstu, ja?

Ļoti labi.

Mums tāpat ir laiks atgriezties virtuvē.

Meitenes, nāciet līdzi!

Vai tiešām jāiet?

Tev ir slikta attieksme, jaunkundz.

Es tikai negribu strādāt 24 stundas dienā.

Un ko tad tu gribētu?

Es gribētu... domāt.

Lai viņa brīdi atpūšas, māt!

Būs jau labi.

Paldies, tēt.

Tu esi mans varonis.

Tev patīk nostāties viņas pusē, vai ne?

Tu to nožēlosi. Viņa ir nevaldāma.

Viņa neprot uzvesties, kā jaunkundzēm pieklājas,

un viņa izpostīs šo ģimeni.

Ko dari, mās?

Neko, brāl. Atpūšos.

Tu esot atraidījusi kārtējo precinieku.

Jā. Nelikās saistoši.

Runājot par precībām, man ir jaunumi.

Kādi jaunumi?

Es bildināju Sū.

Un viņa teica "jā".

Jā!

Jā!

Ko?

Tu nevari precēt Sū!

- Kāpēc ne? - Viņa ir mana labākā draudzene.

Klau, Emīlij, nesāc tagad ārdīties!

Nav īstā reize.

Sū māsa Mērija ir nomirusi.

Ko?

Bet... viņa bija tā veselīgākā.

Zinu. Bet saslima ar tīfu un nomira, tāpat kā visi pārējie.

Ak kungs! Nabaga Sū.

Jā, tāpēc... izturies ar cieņu pret viņas situāciju.

Tev nav jāsaka, lai izturos ar cieņu pret savu labāko draudzeni.

Izturies ar cieņu pret sievieti, kas būs mana sieva.