Last Night in Soho

DAIENAI

VAKARNAKT SOHO

Skaista kleita, mīļā.

Paldies!

Pasakaini.

Kurš ir jūsu dizainers?

Eloīza Tērnere.

Kurš ir jūsu dizainers?

Eloīza T, protams.

E.T.

Elija Tērnere.

Labas ziņas, vai ne?

Eloīza, pasts!

-Elij? -Nāku!

no: Londonas modes koledža

Kas tur rakstīts?

Es došos uz Londonu.

Es zināju, ka tā notiks.

Es došos uz Londonu!

Es došos uz Londonu.

Vai tiešām drīkstu ņemt visas?

Es tev tās ierādīju.

Nevaru tagad atņemt.

Vai vietas pietiks?

Zeķes nevajadzēs?

Zeķes.

Pirmoreiz ar tavu māti bijām Londonā.

Kādi tur veikali!

Mums patika aplūkot apģērbus.

Liberty. Selfridges.

Kārnabija ielā.

Vīzdegunīgās pārdevējas zināja, ka nevaram tās atļauties,

bet nezināja, ka protam atdarināt.

Ņem līdzi.

Nē, es nevaru, ome.

Atved viņu, kad būšu iekārtojusies.

Pavakariņosim Criterion, kā fotogrāfijā.

Mēs tur nevakariņojām. Par dārgu.

Nobildējāmies ārpusē un devāmies uz Wimpy.

Kad būšu slavena modes dizainere, aiziesim. Sarunāts?

Diez vai Wimpy vēl pastāv.

Tu zini, ko es domāju.

Zinu, cik ļoti to vēlies. Arī viņa par to sapņoja,

taču Londona nav tāda, kā iztēlojies.

-Ome. -Tur ir jārūpējas par sevi.

-Es zinu. -Es gribu to uzsvērt.

-Daudz ļaunprāšu. -Tev ir jāsargās.

-Tur ir daudz ļaunu cilvēku. -Es sargāšos.

-Nogājuši no ceļa. -Es esmu izturīga.

Gan tikšu galā.

Londonā nav viegli.

Tavai mātei tur bija par grūtu,

viņai nebija tavas dāvanas.

Manas dāvanas?

Viņa neprata sajust

un ieraudzīt, kā tu to spēj.

Es baidos, ka atkal sabruksi.

Man tas ir jādara ne tikai sevis dēļ.

Es ļoti vēlos to izdarīt

viņai.

Un varbūt nebūs tik ļauni.

Varbūt tur man nebūs par viņu tik daudz jādomā.

Labi.

Turklāt...

man viņa nav rādījusies jau ļoti sen.

Atā.

Tu piezvanīsi?

Tu taču zini.

Un, ja liksies, ka ir par grūtu,

-pateiksi? -Pilsētā?

Šeit.

Lūdzu, nedari sev pāri. Nedari man pāri, labi?

Es tevi mīlu.

Elij!

Vēlos, lai abas tur esam.

Es nelikšu jums vilties.

Tas nav iespējams.

Hamersmita, Sitija, Apļa līnija Taksometri

-Uz Šārlotas ielu, lūdzu. -Ar prieku, mīļā.

Pirmā reize?

Vienreiz biju kopā ar māti bērnībā.

-Pilsēta tā mainījusies. -Tā mainās ātri.

Taču nebīsties, sirdī viņa ir tā pati vecā Londona.

Labi.

-Kādi vēji tevi atpūtuši? -Es te mācīšos.

Londonas modes koledžā.

Tātad esi modele?

Nē, modelēju apģērbus.

Vēlos to iemācīties.

Gribu kļūt par dizaineri.

Bet varētu kļūt arī par modeli. Garas kājas.

Kas ir Šārlotas ielā?

Studentu kopmītne.

Ēkā tikai meitenes?

Ja visas supermodeles būs Šārlotas ielā,

es jūs bieži apciemošu.

-Esi sastapusi savu pirmo izsekotāju. -Izkāpšu tepat.

Nē, vēl pāris kvartālu, sirsniņ.

Man nepietiks sīknaudas.

Gan jau vienosimies.

Turklāt jaunai meitenei labāk

-te nestaigāt vienai vakarā. -Gribu ieiet veikalā.

Kā vēlies.

Atvainojiet. Vai es varu palīdzēt?

Atvainojiet.

-Vai tev palīdzēt? -Viss kārtībā.

Tā vis neizskatās.

Bet ir.

-Vai tu esi Eloīza? -Jā.

Jā, tu izskaties pēc Eloīzas.

Esmu Elija.

Es esmu Džokasta.

Nepareizi uzrakstījuši tavu uzvārdu?

Nē, nolēmu to atmest.

Daudz iespaidīgāk ir izmantot tikai vārdu.

Kad esi slavens, vari būt vienkārši Kailija.

-Minoga? -Dženere.

Slikts piemērs, bet cik Džokastu tu pazīsti?

Nevienu.

Tieši tā, mīlulīt.

Neiebilsti, ka aizņēmu gultu pie loga?

-Nē. -Ja nebūsim viena otru nogalinājušas,

nākamo semestri varēsim samainīties.

Jā.

-No kurienes tu esi? -No Redrūtas.

Kornvolā.

Man žēl.

Kornvola ir lauku apgabals.

Es dzirdēju, man vienkārši žēl, mīlulīt.

Un tu pati?

No Mančesteras, bet pārcēlos šurp "tukšajā gadā".

Stažējos Savile Row ateljē.

Es tikmēr Redrūtā šuvu apģērbus pati sev.

Man jau likās, ka pašdarināta.

Šī ir Bušras Džarāras.

Pirms pārdevās Lanvin, protams.

-Smēķēsi? -Nē. Šeit drīkst?

Izņēmu baterijas no detektora.

Varu iziet ārā,

-ja tev ļoti traucē. -Nē.

-Nē, nekas. -Mēģināju elektroniskās,

bet ar tām izskatījos pēc īstas maukas.

Jā, pilnīgi.

Ar ko nodarbojas tavs tētis?

Es viņu nepazīstu.

Pilnīgi saprotu.

-Un mamma? -Mamma ir mirusi.

Zināju, ka atradīsim ko kopīgu.

Man bija 15, kad nomira mana mamma. Un tev?

-Septiņi. -Pavisam maz.

Bet tajā vecumā ir vieglāk.

Nav jau jāsacenšas, vai ne?

Svaigas asinis!

Nolādēts! Vai tā ir Bušras Džarāras?

Cik tu acīga.

Jā, pirms viņa pārdevās Lanvin, protams.

-Jā. -Protams.

Tā ir mana istabas biedrene Eloīza.

-Sveiki. -Sveika.

Viņa pati darinājusi savu tērpu.

Vienreizēji. Visas esam uzcirtušās,

bet viņa lepni nēsā pašas fasonu.

Būs jāsauc viņa par "Eliju ar olām".

Un kā sauksim tevi?

Rīt no rīta būšu pazīstama kā Viesuļvētra Džokasta.

Tātad sen pazīstat viena otru?

Jā, ļoti. Kādas 15 minūtes?

Jā, apmēram tā.

Mums ir "mirušo māšu" klubiņš.

Piekāst leikēmiju, pareizi?

-Cik šausmīgi. -Jā.

Diezgan sūdīgi, nenoliegšu.

Bet dod iedvesmu darbam.

Tātad...

Kas notika ar tavu mammu?

Viņai bija slimība. Garīga.

Viņa izdarīja pašnāvību.

Jūtu līdzi.

Nevajadzēja jautāt.

Tas notika sen.

-Tu esi tik drosmīga. -Ļoti drosmīga.

Manu vecāku tēvocis izdarīja pašnāvību. Pakārās.

Ak kungs!

Zinu, kā tas ir.

Tu arī esi drosmīga.

-Ļoti drosmīga. -Jā.

DŽOKASTA

Pirmoreiz, Elij?

Ir jāiezīmē teritorija, mīlulīt.

Laiks smagajai artilērijai.

Lai sākas ballīte.

Paģiras jau pirmajā dienā?

Kuš! Tu runā par nākotni.

Pie joda viņu!

Jādzīvo šim mirklim, meitenes.

Tātad, džuses...

Par Soho!

-Par Soho! -Par Soho!

Par Soho!

Elij, neatpaliec.