Masters of the Universe

Ar ko lai es sāku?

Lai gan patiesībā es gribu teikt:

manu būtību nosaka vieta, no kuras nāku.

Eternija, bezgalīga skaistuma pasaule.

Viss, kas pastāv vienīgi

leģendās un vakara pasaciņās,

uz Eternijas ir sastopams īstenībā.

Grifi, pūķi, runājoši tīģeri,

noburti meži, degoši tuksneši,

debesu salas - kas tik vēl ne.

Es zvēru, ka neesmu salietojies.

Un vēl mums ir Greiskalla pils.

Tēvs reiz stāstīja,

ka Eternija ir kosmosa pukstošā sirds.

Un Greiskalls ir šīs sirds sirds.

Manuprāt, vēl viena šo siržu sirds

ir pats Greiskalla spēks.

Tas cilvēku varot padarīt varenu kā dievu.

Lai spēks būtu drošībā, to ievietoja nesējā.

Senā zobenā, sauktā par Spēka zobenu.

Jā, bet tā viņi bija nolēmuši.

Leģenda vēstīja, ka Eternijai grūtā brīdī

uzradīsies varonis un ņems zobenu rokā,

un, tā sakot, liks to lietā…

ļoti prasmīgi.

Pagaidām tas bija noglabāts pilī,

kur to vērīgi pieskatīja Burve,

kas bija vieda un sena,

un, atklāti sakot, mazliet biedējoša.

Taču viņa ir forša.

Simtiem gadu

Greiskallu sargāja mani senči.

Man ir visai iespaidīgi raduraksti -

diženi varoņi.

Cēli, spēcīgi, bezbailīgi.

Mammu, es negribu cīnīties.

Visi ir par mani lielāki un stiprāki.

Es nemāku saskaņot roku un acu kustības.

-Blēņas! Kas to teicis? -Krindžers.

Tā ir. Viņš ir mazākais un vājākais.

Brīnums, ka nav lauzis kaulus vai nomiris.

Kas tad princim būtu jādara

ieroču mākslas mācību vietā?

Varbūt jāslaistās un jāspēlējas ar Krindžeru?

Ej vien. Es paspēlēšos ar dzijas kamoliņu.

It nemaz nepalīdzi.

Vai man tiešām ir jāiet?

Ieroču mācības. Tūlīt.

Klausieties, Eternijas nākotnes zieds!

Šeit nav neveiksminieku statuju.

Nav gļēvuļu vārdā nosauktu ielu.

Un netiek rīkotas parādes tikai par centību.

Šī zeme, šī pils, visa jūsu dzīve

būvēta uz to vīru un sievu pleciem,

kuri ir uzvarējuši cīņā.

Kā jūsu karaļa Ieroču vīrs,

bez šaubām, esmu uzvarējis daudzās cīņās.

Tieši tādēļ mēs stāvam šeit.

Es izglābu jūsu mammu un tētu pakaļas.

Es izglābu jūsu kaimiņu pakaļas.

Jūsu kaimiņu mammu un tētu pakaļas.

Ļoti daudz pakaļu.

Vārdu sakot, es cīnījos par jums,

jūs cīnīsieties par mani ar zibenīgiem refleksiem,

tiešu tēmējumu un iespaidīgiem muskuļiem.

Un ar šo te.

Kurš zina, kas tas ir?

Nūja.

Paldies, ka pateici acīmredzamo.

Kurš vēl?

Tīla?

Jūsu ieroči.

Gudriniece.

Tie ir jūsu ieroči, jūsu pagarinājums!

Skaidrs? Pa pāriem! Pie ieročiem!

Lai es redzētu lielus, spīdīgus zilumus!

Lai es redzētu asiņainus degunus

un redzētu aplauztus zobus.

Aiziet! Nostājieties stingri.

Diāna, vai gribi…

Īstā kaujā jau būtu divreiz miruši.

-Ādam! -Esiet modri!

Skaties viņam acīs, kad bliez pa seju.

Atvairi, citādi būs vēl stiprāk.

Piesēdīsim par to parunāt?

Klau, Ādam. Dari, cik tu spēj, labi?

Jā. Tīla!

Nu kas tu par draugu?

Tāds, kurš tevi uzveiks.

Dankan.

Kā, tavuprāt, jaunajiem sokas?

Viņi ir krietni un uzcītīgi, kungs.

Vai visi?

Nedanco, Ādam!

-Aiziet! -Sit mani!

Viņš iztaisās par muļķi.

Solīju izmācīt viņu par vīru un izmācīšu.

Jā, bet par kādu vīru?

-Ādam! -Nu sit taču man!

Tomēr viņu atbruņoja.

Ne jau tā tas darāms, draugs.

Es uzvarēju!

Tu āksties, Ādam.

Puika!

Stājies man pretī ar šo te.

Pacel!

Tagad…

Aizstāvies.

Tēti!

Šajā pasaulē vārguļiem nav vietas.

Jā, tēti.

Atkārto.

Šajā pasaulē vārguļiem nav vietas.

Ādam, celies!

Celies!

Ja gadās padoties…

mācies braši turēties.

Skaidrs?

Stāvi kā stiprinieks.

Pagriezies viņš tevi ieraudzīs.

Tev viņam jāparāda, ka nebaidies sitienu.

Kad viņš pagriezīsies,

tad neieraudzīs nobijušos puisīti.

Ieraudzīs vīru.

Ko viņš ieraudzīs?

-Vīru. -Labi. Skaties.

Tiklīdz viņš pagriezīsies.

Ejot pārvari sāpes.

Izrāde beigusies! Atpakaļ pie darba, aiziet!

-Ādam. -Ko tu šeit dari?

Sekoju tev.

Nujā, es atnācu pabūt viens, tā ka…

Neesi murmulis.

Es nedomāju, ka tu biji vājš.

Šodien nodarbībā.

Tētis tā domāja.

Vai tā ir… Burve?

Uz ko viņa skatās?

Karali Randor, mums uzbrūk!

Es tikšu galā, kungs.

Karaļa gvarde ir tam apmācīta.

Es apsolu…

ne jūs, ne jūsu ģimene necietīs.

Nogādāšu jūs drošībā uz Greiskallu. Gvardi!

Viss ir labi. Neatpaliec.

-Tīla, nāc! -Tēti.

Man ir bail.

Kurš tev iemācījis šo vārdu? Es ne.

Būs labi, peciņ.

Lai vai kas notiktu, kamēr es esmu līdzās,

tev ne no kā nav jābaidās, skaidrs?

Nāc, iesim.

Aiziet, skrieniet prom!

Viņu ir pārāk daudz.

Liela armija nozīmē tik vienu.

Vairāk mērķu.

Skrienam!

Sekojiet man!

Iesim turp.

Nu tā, palieciet tepat.

Nīkulīgie pils puisīši.

Kungs, ejiet prom un neapstājieties.

Ejiet! Es tikšu galā.

Kāds grib klopi.

Vēl tuvāk būs slikti!

Kā uzdrīksties iebrukt manā pilsētā?

Zini, ar ko esi saķēries?

Pasaki pats.

Es esmu Dankans.

Karaļa gvardes komandieris.

Sasodīts karaļa Ieroču vīrs.

Un šodien…

Un šodien…

Tu zaudēji.

Tēti!

Nu taču, celies kājās. Aiziet, lūdzu.

Tīla.

Es zaudēju.

Iesim.

Turies!

Randora valdīšana šonakt ir galā.

Tu domāji, ka esi tik spēcīgs,

ka pārstāji bīties no tā, kas slapstījās ēnā.

Tas biju es.

Es slapstījos.

Tālākajos un tumšākajos visuma nostūros

es slapstījos.

Bet nu esmu iznācis gaismā.

Tad nu noskaties savā postā.

Ejiet, neskatieties atpakaļ.

Ādam, neraizējies, dēliņ. Es tevi pasargāšu.

Esi stiprs, dēls. Es viņus aizkavēšu.

-Tēti? -Ejiet!

Tēti!

Ko tu man padarīsi, naidniek?

Tikai nocirtīšu tev galvu.

Lai vai kāds mans liktenis,

Eternija nekad nebūs tava.

Tava pils ir vien ķieģeļi un stikls.

Tavs kronis - vien kostīms.