Foundation

PĒC AIZEKA AZIMOVA ROMĀNU MOTĪVIEM

Bērnībā es mātei nebeidzami uzdevu jautājumus.

Kas notiek, kad mēs nomirstam?

Kur paliek mūsu enerģija?

Un izplatījums?

Vai tas var nomirt?

Kā tas vispār piedzima?

Kā varēja nekā nebūt un piepeši - kaut kas būt?

Jūs noslīkāt.

Es redzēju jūsu līķi. Es to turēju savās rokās.

Tas tiešām bija līķis, Salvora. Tikai ne mans.

Es dzirdēju, kā viņš mani sauc.

Domāju, ka tas ir murgs, bet, kad pamodos, es nevarēju paelpot.

Es slīku kopā ar viņu.

Mūsu prāti savienojās.

Es varēju just to, ko juta viņš. Es skatījos viņa acīm.

Un varēju tikai uzrunāt to, kas mūs sargāja.

Es darīju, kā Telema man mācīja. Es sargam devu vajadzību palīdzēt Hari.

Es dzirdēju, kā viņš sauc pēc palīdzības, kā bija saucis Hari.

Un es noslāpēju viņa bezbalsi.

Noraku tik dziļi, ka Telema to nemūžam nesadzirdētu.

Savā vietā es pieķēdēju Venika līķi.

Telema teica, ka labākajām ilūzijām ir jābūt balstītām realitātē.

Jūs mani redzējāt, Salvora. Pateicoties Gālai, redzēja visi.

Mēs uzbūvējām vienotu sajūtu tiltu.

Desmitiem kilometru no ciema,

šķērsojot neiedomājami aizaugušu apvidu.

Mūsu mazākā kļūda piesaistītu viņu uzmanību.

Tāpēc mēs kopā skaitījām pirmskaitļus.

Izveidojām skaitļu barikādi, lai pasargātu mūsu domas.

Astoņdesmit seši miljoni deviņsimt astoņdesmit astoņi tūkstoši…

-…Divsimt septiņpadsmit… -…divsimt septiņpadsmit…

86 988 259.

86 988 271.

Astoņdesmit seši miljoni…

Tad es tevi atradu.

86 988 329.

Tāpēc tu uzvedies tik dīvaini.

Hari bija mūsu trumpis.

Man bija jānoslēpj jebkādas domas par viņu, tāpēc nedrīkstēju stāstīt tev.

Un es ar savu monētu gandrīz visu izjaucu.

Ja jūs nebūtu pamanījusies izbēgt, mēs visi būtu pagalam.

Brīdinājums. Tuvojas neatpazītas dzīvības formas.

Draudu līmenis: vidējs.

Varat nākt laukā.

Jums no mums nav jābaidās.

Neņemiet ļaunā, ja neticēsim uz vārda.

Jūs nesaprotat.

Viņas vairs nav.

Mēs vienmēr dzirdējām viņas balsi, kas mūs pakļāva viņas gribai.

Bet nu pirmo reizi, kopš te ieradāmies, mūsu domas ir mūsu pašu.

Jūs mūs atbrīvojāt.

Demerzela. Tev bija jābūt uz Termina.

Es saņēmu ziņu, ka iedarbināts sensors.

Jūs abi pirmie pēc gandrīz 600 gadiem esat spēruši kāju šajā telpā.

Kleons jums izstāstīja manu stāstu, lai jūs saprastu.

Kleons mani atkal padarīja pilnīgu.

Tikai ne tik pilnīgu, kā cerēju.

Mēs visi dancojam pēc tavas stabules.

Un es lieku dancot arī sev?

Jūs sadusmo fakts, ka es nosaku, ko jūs zināt.

Tomēr jūs nemaz neapšaubāt, vai jūsu jūtas ir radušās jums pašiem.

Ja jūtat iekāri vai pat mīlestību, jūs neprātojat, kā tā radusies.

Ar mani ir citādi.

Uz beigām Kleons mūsu stāstu savā nepastāvīgajā prātā bija pārrakstījis.

Savu varmācību viņš izvēlējās atcerēties kā dialogu.

Man nav tādas iespējas - aizmirst.

Un tomēr, kad es domāju par Kleonu…

es ilgojos pēc viņa.

Es atceros maigo zēnu, kurš viņā noslēpās kā rēgs.

Un par kādu vīru viņu izveidoja.

Cēlu, iejūtīgu, aizrautīgu.

Viņš nebija ne Rīts, ne Zenīts, ne Riets, bet gan viss saules ceļš pāri debesjumam.

Viņš uz mani skatījās ar tādu iekāri,

it kā es būtu noslēpums, kura atminēšanai būtu gatavs ziedot visu.

Viņš mani izglāba.

Un es viņu mīlēju.

Bet es arī zināju, ka viņš mani ieprogrammēja mīlēt. Tā nu man ir jādomā -

ja šīs direktīvas nebūtu, vai es justu to pašu?

Vai es vispār ko justu?

Atbildi es nekad neuzzināšu, un par to es viņu ienīstu.

Tad palīdziet mums lauzt viņa varu pār jums!

Ja mēs viņus salaulāsim, dinastija izbeigsies un jūs būsiet brīva.

Es nevaru jums palīdzēt.

-Tu noteikti gribi, lai tas beidzas. -Protams, gribu.

Un tomēr mana direktīva man liek to saglabāt.

-Mēs varētu tevi pārprogrammēt. -Ja jūs mēģinātu, es jūs nogalinātu.

Tāpēc redzat? Man uzdots novākt ražu, kaut lauks gājis bojā.

Vai varat mani vainot, ka izmisīgi cenšos savu uzdevumu izpildīt?

Aklos eņģeļus nolīgi tu.

Jā.

Bet maksāt nāksies karalienei Seretai.

Viņas bankas dokumenti ir pārrakstīti, lai pierādījumi būtu neapgāžami,

un atmiņas pārbaude tos apstiprinās.

Jūsu Gaišība?

Neiecelto imperatori tiesās par nodevību.

Man žēl.

Un nav šaubu, ka viņu sodīs ar nāvi.

Atentātam nebija jābūt sekmīgam.

Jūs tikai gribējāt, lai Zenīts nobīstas un vaino Seretu,

un tad saderināšanos atsauktu.

Es negribēju, lai jūs to uzzināt.

Neko no šī visa.

Tad izdzēsiet to no mūsu atmiņas!

Un riskēt, ka Mākoņa Domīnija atmiņa atjaunos?

Iznīdēt noslēpumus ir mans darbs.

Nav vērts cīnīties.

Mēs jau bijām līķi, tiklīdz te ienācām, vai ne?

Vai brālis Rīts par šo kambari zina?

Viņš nezina neko. Ja man netici, pārbaudi viņa atmiņu.

Un ko es tajā atrastu par jūsu kopīgo Principija apmeklējumu?

Vai viņa slepeno dēku ar karalieni Seretu.

Man tiešām ir žēl.

Es tev piedodu.

Mēs neviens nebijām brīvi.

Bija muļķīgi domāt, ka reiz tādi kļūsim.

Es tevi atceros, kad tev bija tikai gads.

Tu parādīji uz debesīm un rādīji man sauli.

Tu biji tik lepns.

It kā tu tikko to būtu atklājis un tagad dalītos tajā ar mani.

Tāpēc, ka es tevi mīlēju.

Un mīlu vēl tagad.

Skaisti.

Ģenerāli, sagatavojiet floti lēcienam.

Sākt ceļu atpakaļ uz Trantoru!

Uz Trantoru ne.

Sakiet, brāli, cik pasauļu ir nonākušas Fonda ietekmē?

-Septiņas. -Nosauciet tās.

-Jūs to nosaukumus jau zināt. -Es tos gribu dzirdēt jūsu balsī.

Aiziet, brāli! Esiet vīrs!

Nosauciet savus daudzos iekarojumus.

Tespiss, Anakreons, Smirno,

Seišela, Konoma, Daribova, Gliftāls IV.

Piemetīsim klāt Sivennu.

Mēs iznīcināsim tās visas.

Sākot ar Tespisu.

Pavēle ir dota, ģenerāli.

Jūs Fondu esat sakāvis.

Tā paliekas šajās pasaulēs kritīs ceļos…

Tā paliekas ir vēzis, kas nedrīkst laist metastāzes.

Impērij, paskatieties, ko esat izdarījis. Tas ir zvēriskums.

Tomēr es to izdarīju, lai vairāk tam nebūtu jānotiek.

Nē. Jūs to izdarījāt tāpēc, ka es liku.

Un tagad es jums lieku nogādāt floti uz Tespisu.

Ja to izdarīsiet, Impērija morāli sabruks.

Mēs nevaram izdzīvot, ja esat ar mieru…

Es jums devu pavēli, Rios. Izpildiet.

Izpildiet!

Nē.

Es jūs atbrīvoju no jūsu pienākumiem.

Ja gribat man iesist, tagad būtu pēdējā iespēja.

Jā. Tā jau domāju.

Navigator, tagad es esmu jūsu komandieris.

Vai nogādāsiet floti uz Tespisa,

vai arī es būšu spiests sodīt ar nāvi visus šī kuģa matrožus?

Kā vēlaties, Impērij.

AKTIVĒT LĒCIENA SEKVENCI

-Lēciena sekvence iestatīta. -Visiem - uz lēciennovietnēm.

Ar sekvenci kaut kas nav labi. Atcelt!

Kas vainas? Kas notiek?

Katrs kuģis lec uz vietu, kurā atrodas tā kaimiņš.

Šī ķēdes reakcija iznīcinās visu floti.

Apturēt! Nogādāt mūs drošībā.

Es nevaru.

Kad telpa salocīta, tā arī paliek salocīta.

Tad sagatavojiet man glābšanas laivu.

Komanda arī apturēja visas nosēšanās un starta iespējas.

Bet jūsu Kosmiskie arī es bojā. Tā ir pašnāvība.

Zema cena par manas tautas brīvību.

Kā tas notika?

To izdarīji tu, ko?

Tas, ka Kosmiskie tevi nodeva Impērijai, bija viltība.

Jā. Seldons nosūtīja meistartirgoni ar īstajām precēm,

un darījums tika noslēgts.

Kosmiskie vairs jums nepieder, Impērij.

Lēciena sekvence bija ievadīta šeit.

Taču man tā bija jānodod Kosmiskajam, tāpēc man vajadzēja tikt uz šī kuģa.

Varēji pateikt.

Citiem vārdiem sakot, mēs jūs apmuļķojām.

Jūsu ģenerālis līdz pusei bija sapratis, bet jūs viņā nekad neklausāties, vai ne?

Seldons jūs ievilināja karā

un piespieda visu jūsu floti aizvest uz Terminu, un jūs to izdarījāt.

Jūs lidojāt tieši šurp, jo esat tik drausmīgi prognozējams!

Skatieties!

-Un tagad? Tas arī ir prognozējami? -Vai vardes pakaļa nelaiž iekšā ūdeni?

Apturiet viņu!

Diezgan!

Man tas drausmīgi patīk.

Impērij!

Man jūs nevajag!

Tāpēc jūs mirstat tikai vienreiz.

Jūs esat nožēlojami. Uzliesmojat un izdziestat.

-Ko? -Parādiet viņai.

Es veicu rokādi.

Otru mezglu iebāzu viņa tērpā, kad viņš mani žņaudza.

Vēl viens karalis pārvietots.

Gudrs gājiens, ģenerāli.

Brīdinājums!

-Transtelpas lēciens neizbēgams. -Bļāviens.

Visam personālam ieņemt savas vietas.